Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ripulis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ripulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
ripulis
ripulis: auch ("?") Lubn. n . FBR. XVII, 127, ("Kreis" und "Scheibe") Erlaa, ("riņķis") Pilda; eine kleine Holzscheibe A.-Schwanb.; drāts r. Saikava; "ein (nicht grosser) kugelförmiger Gegenstand" Jürg.; aplaidīsim mēs ar vienu ripuli (eine Runde, tanzend)! Meselau.
Avots: EH II, 373
Avots: EH II, 373
ripulis
ripulis Wid., Demin. auch ripultiņš, ein Kreis; eine runde Scheibe, ein runder Gegenstand überhaupt, ein Kreisel: lakatiņš ar sarkaniem ripuļiem MWM. VI, 27. lūku ripulītis (Scheibe, Bündel) Zaļmuiža. viņas (= saules) ripulīši mirdzēja tam uz drēbēm A. XVlI, 395. muižkundze nuopūšas, lūpas ripulītī savē̦luse Vēr. II, 1401. savu vārdu viņš uzraksta un uzrauj vēl ripuli (einen Schnörkel) galā Dok. A. Pliederiene iesprauda matu ripulī (in den runden Haarzopf) adatu A. v. J. 1902, S. 403. auniņš dirsa ripultiņus RKr. VlI, 1266. ratenīti, ripulīti BW. 7018 var. mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146. malkas ripulis B. Vēstn., ein Ring Holz. - ripuļu zāģis Treiden, die Kreissäge. kad bē̦rns sāk kājām iet, tad saka: "tev jau mazais iet ripuļiem (= ripuliski) vien" N.-Peb.; ähnlich : aiziet ripuļu ripuļiem Bers.
Avots: ME III, 531
Avots: ME III, 531
ripuliski
ripuliski, in der Verbindung ripuļu ripuliski, Adv., rollend, kugelnd, kullernd Ar.
Avots: ME III, 531
Avots: ME III, 531
Šķirkļa skaidrojumā (2)
nonākt
nùonãkt (li. nuno`kti "reif werden"), intr.,
1) reif werden, gedeihen:
īstā laikā stādīts, ik˙katrs stāds nuonākst RA.;
2) herunterkommen:
mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146;
3) hinkommen, hingelangen:
viņš tur nuonāca vē̦lā vakarā;
4) geschehen, sich ereignen:
nez, kas vēl beidzuot nenuonāk Tals.; in dieser Bedeutung auch die reflexive Form nuonākties Kav.
Avots: ME II, 824
1) reif werden, gedeihen:
īstā laikā stādīts, ik˙katrs stāds nuonākst RA.;
2) herunterkommen:
mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146;
3) hinkommen, hingelangen:
viņš tur nuonāca vē̦lā vakarā;
4) geschehen, sich ereignen:
nez, kas vēl beidzuot nenuonāk Tals.; in dieser Bedeutung auch die reflexive Form nuonākties Kav.
Avots: ME II, 824