Paplašinātā meklēšana

apdriskât (unter apdriksêt): auch Dunika, Kal., Rutzau: apdriskāts lindruks.

Avots: EH I, 78

driskât, -āju,

1) tr., reissen, zerreissen:
drēbes;

[2) "hin und her laufen":
aitas nuo aukstuma driskā Stuhrhof]. Refl. -tiês, albern, lärmen, tollen, sich unruhig gebärden: kuo nu driskājaties ap manim? Vgl. draskāt, draiskāt.

Avots: ME I, 500

ìedriskât, ‡

2) = ìedriksnât Baltinow, Kārsava.

Avots: EH I, 510

[ìedriskât, tr., teilweise zerfetzen: iedriskātas drēbes C.]

Avots: ME II, 10

izdriskât, tr., abreissen, zerfetzen: drēbes.

Avots: ME I, 729

nùodriskât, tr., zerfetzen, abtragen, abnutzen: uzvalku, drēbes, kažuoku; nuodriskāts, nuodriskājies, zerfetzt, zerlumpt, verwittert: nuodriskāti svārki, čukuri Sil., krē̦sli Vēr. I, 1274; nuodriskājušās ē̦kas Purap.; nuodriskājies šunelis Vēr. II, 1235. [nuodriskāti zābaki Planhof.]

Avots: ME II, 777

‡ padriskât, ein wenig od. eine Zeitlang (Kleider) tragend abnutzen (zerfetzen): padriskātas drānas Dunika. vari vēl tās bikses p. Lemb., Trik. u. a. Refl. -tiês Meselau, Mesoten, = padràiskâtiês.

Avots: EH II, 128

pusdriskâts, halbzerrissen, - zerfetzt: maisiņš, pārklāts ar saimnieka pusdriskātu ratu deķīti A. Upītis.

Avots: ME III, 425

‡ riskât "?": nu jau viņi (scil.: vācu kareivji) sanākuši un rīt riskās pa mājām Veselis Netic. Toma mīl. 128. Aus r. рыскать "umherrennen"?

Avots: EH II, 374

sadriskât, tr., zerreissen, zerfetzen: sadriskāt grāmatas. sadriskātas drēbes LP. III, 4. sadriskāts un nuomē̦rdē̦ts cilvē̦ks Seifert Chrest. II, 51.

Avots: ME III, 613

uzdriskâtiês, (auf etwas) aufspritzen (intr.): dubļi uzdriskājās uz drēbēm Drosth., Mahlup.

Avots: ME IV, 326

nùonẽ̦sât, nùone̦sât, tr., freqn. zu nùonest, abtragen (Kleider): pate juostu nuonē̦sāja BW. 7490. viņa uzvalks bij nuodriskāts, nuonē̦sāts LP. VII, 1278. [Refl. - tiês, sich abtragen: šī drāna ātri nuonē̦sājas C.]

Avots: ME II, 824

‡ nuorizgât Erwalen "nuodriskāties, atspurgt, apvazāties".

Avots: EH II, 81

[nùoslam̃pât,

1) beständig der Nässe aussetzend, schnell abtragen
Golg.,Grünwald; "nuodriskāt"(drēbes, mit "àm") Serben, Peb.; im Kot (Schuhzeug od. Kleider) beschmutzen: n. jaunuos svārkus Autz, Seppkull, Salis;

2) "nuostaigāt, nuobradātu: n. grīdu; n. stigu pa zâli Mar.;

3) unbeholfen und mühsam hingehen:
nuostrādājies vēl nuoslampāju līdz kaimiņiem Mar. - Refl. -tiês,

1) sich im Kot beschmutzen
Kokn.: viņa ienāca pie manis nuoslampājusies Salis;

2) "einen resultatlosen Gang tun"
Dickeln: nuoslampājuos vien (uz pagasta namu iedams) un ne˙kā neizdarīju Nikrazen.)

Avots: ME II, 850, 851

šķipsna Wid., Bershof, Druw., Kurs., Nigr., W0lmarshof u. a., šķipsne U., Celm., Saikava, šķipsnis U., Dr., Sissegal, šķipsns Ermes, soviel man mit drei Fingern fassen kann U.; eine Strähne Dr.; eine Fitze Dr.; ein Weniges: tabākas šķipsnis Sissegal. uzbēra uz īkšķa nagu šķipsni tabākas MWM. iebēra... deviņas kājminu šķipsnīšus BW. I, S. 184. izplūci vienu spalvu šķipsnīti LP. IV, 196. matu šķipsna Kurs., Etn. IV, 70; Vēr. II, 1195; Blaum. Skal. ug. 53; Niedra Zemn. dēls 40. linu šķipsna Jürg. (hier neben miltu šķipsnis), Nigr. cik tad šis man tuo linu iedeva? tikai tādu šķipsnu, I nebij ne trīs auklas nuovīt Kurs. vērpiet... linus pa vienai šķipsniņai! BW. 6967. sasiet ar kaņe̦pāju šķipsni kaķē̦niem astes Libek Pūķis 41. pēdējuo labības šķipsni nuopļaut Pūrs II, 65. mazgā sasietas... labības šķipsnas Etn. III, 141. katrs gribēja duot ziedaļai pa šķipsnam (zâles) Iv. Kaija Iedz. gr. 17. širmja vietā ce̦purei vēl tikai divas sadriskātas šķipsnas karājas Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 480. sāls šķipsnīte Saikava. labu škipsnu naudas LP. VII, 58. dabūja krietnu šķipsnu naudas un drēbju Druw. Nebst šķipsta, šķipasts 2 šķipuosts, šķīpstiņš, šķīpsniņa zu li. skypata "ein kleines Stückchen, Bröckchen" (s. Bezzenberger Lit. Forsch. 170), r. щипáть "kneifen, zwicken, rupfen", čech. štipec "was man mit drei Fingern fasst" u. a. (s. Zubatý AfslPh. XVI, 415); vgl. auch Būga KSn. I, 291.

Avots: ME IV, 42, 43