Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rize' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rize' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

brizelaiņi

‡ brizelaiņi, ein mit brizeles gefärbter Frauenrock Saikava.

Avots: EH I, 242

brizeles

‡ brizeles, eine zum Färben gebrauchte Pflanze Saikava: brizeļu saknītes raka un pervēja. Vgl. brizenes.

Avots: EH I, 242

brizenes, auch breziles U., Brasilienholz zum Färben: tad tuo (dzīparu) lika brazdām brizenēs vai me̦lnuojamās zālēs RKr. VII, 34. [Wohl fremden Ursprung, wie die synonyme Nebenform breziles U. (aus mnd. bresilien).]

Avots: ME I, 333

rize

rize (?) "ein lakenartiges Netz" Livl. (um die Düna). Vgl. rĩze.

Avots: ME III, 534

trizelis

trizelis "Kopfkäse" Laud.; vgl. trīselis.

Avots: ME IV, 238

Šķirkļa skaidrojumā (8)

barot

[baruôt (mit altem r) C., Saussen], baŗuôt [Dond., Selg., Warkhof u. a.], tr., füttern, mästen: zuosis; zirgus baŗuot kruogā, füttern, dafür in Kurl. gew. paēdināt. Sprw.: kā suni baruo, tā suns klausa. baruo nu suni, kad vilks jau luopos od. kuo līdz suni baruot, kad vilks jau kūtī. tā meita nav suņus baruojusi: precībās braucuot nejauks laiks. Refl. -ties, sich mästen, sich nähren, weiden: ieraudzījis lielu lauku, kur liels pulks aitu baŗuojušās LP. VI, 136. zirgi baruojušies acīm re̦dzuot. baruoties kā āpsis Aus. I, 28. bārenīte... maizītē baŗuojas BW. 4379. maizīte bē̦rnu baruotāja. [Nebst barība "Nahrung" etwa nach Pogodin §. XXXVII, 94 zu aksl. брашьно "Nahrung", r. бòрошно "Roggenmehl", la. far "Dinkel; Mehl", got. barizeins "Gersten-", ae. bere "Gerste" u. a. (vgl. zu diesen Wörtern Berneker Wrtb. I, 74 f., Walde Wrtb. ² 271 F. und Feist Wrtb. ² 60)? Oder zu ai. bhárvati "kaut, verzehrt", av. -ba ^ou rvō "kauend", gr. φῆρον· τροφή Hes. φορβή "Weide, Gahrung", cymr. bara "Brot" (die man auch mit den genannten slav., ital. und germ. Formen verglichen hat, s. Feist 1. c.), resp. gar zu arm. parar "Mast"?]

Avots: ME I, 265

brezeles

‡ brezeles Sonnaxt, Wessen, brezelis Wessen, = rizenes">brizenes.

Avots: EH I, 240

bruzeles

‡ bruzeles, = ‡ rizeles">brizeles: ar bruzelēm dzīparus bruzenēja tumšbrūnus Saikava.

Avots: EH I, 246

imma

imma, Kaprize, Starrköpfigkeit, [slikta im̃ma, schlechte Gewohnheit Burtneek; "slikta daba, slikts raksturs" Karkel].

Avots: ME I, 707

nenorāts

nenùorãts, ungescholten, unerzogen: vai, bāliņ, tu nuorāsi nenorātu ļaužu bē̦rnu? wirst du Prüderchen, das unerzogene Menschenkind erizehen (scheltend bessern) BW. 13585, 5.

Avots: ME II, 725

otrup

ùotrup, uotruop Dubenalken,

1) vienup uotrup, hin und her
Adolphi. ar visu zirgu gruozās vienup uotrup kâ tranis Dünsb.;

2) andrerseits:
kauču grāmatniecībai uznācis krizes laiks, taču uotrup dažu rakstnieku izde̦vumi tuop izplātīti tādā mē̦rā kâ vēl ne˙kad agrāk A. XI, 509. kad se̦natnes veltījamie veļi ir tagadnes drūmīgie ve̦lni, tad uotrup uzmācas jautājums, kas tagadnes e̦lki bijuši se̦natnē Pūrs I, 116. vienup - uotrup, einerseits andrerseits: starp osētiem un skūtiem vienup un suomiem uotrup pastāvēja kultūriskas attiecības Etn. III, 102, nevaram atrast... starpību starp augiem vienup un kustuoņiem uotrup Vēr. II, 926. Vgl. Le. Gr. § 558.

Avots: ME IV, 426

ukrs

ukrs "fein, sauber, herrenartig, kaprize" Gr.-Buschh.: taisni kâ kungs - tik ukrs Gr.Buschh. vai, cik tu esi ukrs! - nevar ni ar pirkstiņu piedurties ebenda.

Avots: ME IV, 297

vienlaikus

viênlaĩkus, Adv., zur selben Zeit, zugleich: tā bija labākā cieņas parādīšana... vīram, bet vienlaikus arī... grizetes vērtīgākā īpašība Ezeriņš Leijerk. I, 100.

Avots: ME IV, 660