Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rostīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rostīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

aizstrostīt

‡ àizstruostît, scheltend (Jürg., Schwanb.) oder mit Gewalt nötigend (C., Erlaa) hin-, wegtreiben.

Avots: EH I, 53

iekrostīt

‡ ìekruôstît, ein wenig herein-, hineinkramen, -laden Kalz. n. Pil. mat. 27, Bers.: viņš jau iekruostījis drusku siena savā šķūnī.

Avots: EH I, 523

ieskrostīt

ìeskruostît, tr.,

1) einkerben, [einknicken, einprägen
L.]: tu manā sirdī ieskruostīts, du bist in mein Herz geschlossen Elv., L. [cirvim zīmi ieskruostīt "schlagend einprägen" Wandsen];

2) einpferchen, einschliessen
(= iespruostīt): putnu būrītī Wend. n. A. XII, 560.

Avots: ME II, 66

ieskrostīt

[ìeskruõstît Trik., Bauske "frühstückend ein wenig zu sich nehmen."]

Avots: ME II, 66

iesprostīt

ìespruôstît, ìespruostuôt, tr., einsperren: viņa pieiet pie putna krātiņa, kuŗā iespruostuota lakstīgala MWM. X, 501.

Avots: ME II, 71

krostīt

‡ *kruôstît, zu erschliessen aus ‡ ìekruôstît.

Avots: EH I, 664

rostīt

‡ rùostît 2 , trakeln Lis.; "= ruotît I 1, zusammenstricken" Saikava: maza nu gan ir (ce̦pure)! laikam nav bijis īsti kuo r. Kaudz. Izjurieši 223.

Avots: EH II, 392

sarostīt

sarùostît 2 : auch Saikava, Weissensee; bē̦rnam nuo gabaliņiem vien var drēbītes s. AP. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) zusammentrakeln: nuo ... lupatu gabaliņiem ... saruostījusies sev tādu sagšu Kaudz. Izjurieši 222.

Avots: EH XVI, 444

sarostīt

sarùostît 2 , zusammentrakeln Lis.

Avots: ME III, 725

saskrostīt

‡ saskruostît, zerknicken Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 448

sasprostīt

saspruôstît 2 Ruj.,

1) womit absperren, zumachen: s. sē̦tā caurumu;

2) versperren:
s. upi ar baļķiem.

Avots: ME III, 744

sastrostīt

sastruõstît Arrasch, (mit uô ) C., durchprügeln: s. bē̦rnu.

Avots: ME III, 750

skrostīt

skruõstît Bl., -u, -ĩju, einkerben, einknicken U., zerknicken L.; mit einem Meissel durchhauen: skruõstīt dzelzi Wandsen.

Avots: ME III, 900

sprostīt

spruostît, tr., (in einen Käfig, ins Gefängnis) einsperren Wid.

Avots: ME III, 1027

strostīt

struostît: Milda viņu diezgan struostījusi A. Upītis Laikmetu griežos II, 159.

Avots: EH II, 592