Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rova' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rova' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

rova

rova Nogallen, Rojen, eine Stelle im Meer, wo der Boden steinicht ist und wo Strömlinge zu laichen pflegen: met (sc.: tīklu) se̦lgā, me̦t rovā, kâ nav, tâ nav (sc.: zivju)! Nogallen. Aus liv. rova "Stein, Klippe unter dem Wasser".

Avots: ME III, 551, 552

Šķirkļa skaidrojumā (3)

drāva

II drāva, die Rüge, Bedrohung Spr. Vgl. li. drova "стыд, совѣсть".

Avots: ME I, 494


rava

rava Kaugurciems, ein Riff, eine Sandod. Steinbank im Meer Peterskapelle n. U., Salis: klinšu rava Seifert Chrest. II, 107. ravas - akmens kalni jūrā Skuolas druva II, 186. Dürfte auf liv. rova resp. estn. rawa "Stein unter dem Wasset" beruhen; vgl. Thomsen Beröringer 275. Hierher wohl auch: nāc, menciņ, tai rave (kann auf ravā(i) beruhen), kur dzird mani le̦lluojam! BW. 30695, 1 aus Alschw.

Avots: ME III, 491


rāva

I rāva (li. rova "Rückstand nach einer Überschwemmung auf Wiesen"),

1) rāva U., rāvas Karls., ràva PS., ràvs od. ràvis C., rãva Līn., Selg., Wandsen, Dond., Kandau, Kurs., Arrasch, Ruj., rãve Iw., ràvs 2 Kl., Prl., Lis., Bers., Golg., Kreuzb., Gr.-Buschhof, Warkl., Selsau, Sessw., Heidenfeld, rãvs Jürg., rãvis Lautb., stinkendes, eisenhaltiges
Wasser U., Mag. XIII, 2, 61 (rāvs), Dond. (rāva); das farbige Häutchen darauf U., Selb. (ràvs 2 ); eine solches Wasser enthaltende sumpfige Stelle Nigr. (rāvs), U. (vgl. hierzu die Ortsnamen: Rãva (eine Wiese) Lvv. II, 23, Rāvas pļava Lvv. II, 74, Rāvas (Rāvu II, 125) mežs Lvv. II, 43, Rāvas (Gesindename) Lvv. II, 92); Pfütze, Jauche U.: tai purvā tikai rāva vien ir Mar. purvi vien, rāvi vien, . . . nava tīra ūdentiņa BW. 25893 var. māsiņa vilnātnes ... dūņās velēja, rāvā skaluoja 7534,I. brūns rāvas ūdens AU. kādi viņām tie kāti - visi ar rāvu! Tirzm. purva suoklī krājas rāvs RA. caur rūgtuo rūsas rāvu Zalktis. rāva zeme BW. 9763, 9, sumpfiger, eisenhaltiges Wasser enthaltender Boden; rāva (BW. 25949; Janš. Dzimtene 2 II, 16) od. rāvas (BW. 20487, 3 var.) pļava, eine solche Wiese. Fig.: ir jauki brīžam kāju celt iz ikdienības rāvas (aus dem Sumpf des Alltags) Apsk. v. J. 1903, S. 258. rāvas (Karls.) od. rāva od. rāvu (U.) puķe, brennender Hahnenfuss (ranunculus flammula L.) RKr. II, 76; ranunculus gramineus od. aquatilis U.: ziedi kuoši, rāvas (Var.: rāva) puķe! BW. 5210;

2) rāva, der Rost
Gr.-Buschof, Mar. Vgl. rāja I und Būga RSI. VI, 37 f. und KSn. I, 278 (an dieser Stelle: möglicherweise zu bulg. ровина "Sumpf, Pfütze") und Rozwadowski RSI. VI, 42 f.

Avots: ME III, 499