Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rovis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rovis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

parovis

paruõvis: auch Grob.; pieci sliņķi paruovī Tdz. 42416.

Avots: EH XIII, 169


parovis

paruõvis, der Raum unter dem Gewölbe über dem Feuerherd in der Küche,

a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;

b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]

Avots: ME III, 93


rovis

ruõvis,

1): das Gewölbe über dem Ofen einer Riege od. Badstube
Salis; eine Küche mit einem Feuerherd Iw.; das Gewölbe über dem Feuerherd im nams Grob.; nuo ruov[j]a nuokrita ar de̦su nastu BW. 20830. palīdzēja saimniecei ruovī (in der Küche) un istabās Zeibolts Liktenis 97.

Avots: EH II, 393


rovis

ruõvis PS., C., Katzd., Dond., ruôvis Prl., Kr., Lis., Schwanb., ruôve Saikava, ruove U., L., Bielenstein Holzb.,

1) das Gewölbe über dem Feuerherd
U., Odsen, Naud., das gewölbte Funkendach Bielenstein Holzb. 63; der Feuerherd, der ein Gewolbe über sich hat U.; der Kamin Bielenstein Holzb. 87; ruõvis "der obere Teil des Riegenofens" Salisb.; die Küche (ohne Schornstein) Ronneb. (mit uõ), Smilt.; die Ofenrohre; die Rauchluke in schornsteinlosen Häusern Katzd.; ruõvis, der untere Schornstein (zum Räuchern) Dunika, Lieven-Behrsen, Janš.: Sprw. me̦lns kâ ruovis. dūmaiņš ruovis Lautb. ķēķis ir skursteņa platā apakša, kuŗā ierīkuots pavards, dažreiz ar jumtiņu, tâ sauktais "ruovis" Plutte 89. Antuons ne̦s malku uz ruovi Līguotnis Stāsti II, 15. puisi, tev krāsns ruovītī pusdiena! A. XXI, 137. saimniece ņēma nuo ruovja de̦sas R. Sk. II, 133. ruovis tikkuo spēj rīt dūmus Janš. Dzimtene 2 I, 279. ze̦mais, re̦snais ruovis virs... jumta ebenda 160. -ruovē līst, speķi griezt, damit wird eine zur Belustigung einem gemachte Aufgabe bezeichnet, ein Stück Speck vom Querbalken mit dem Munde herabzuholen, wozu er sich an einem Stricke hinaufwälzen muss U. ruõvju kuoki Dond., die Querstangen im ruovis: uz ruovju kuokiem karina gaļu žāvēšanai Dond. - ruõvju gaļa Dond., geräuchertes Schweinefleisch. -ruovja sviests B. Vēstn., Küchenbutter;

2) die Kampfhütte auf einem Panzerschiff. -
Nebst estn. rōw "Dach, Rauchfang, Bauer-küche, Gewölbe" aus mnd. rôf "Decke, Rauchfang".

Avots: ME III, 585

Šķirkļa skaidrojumā (3)

limt

[II lìmt "(ein provisorisches Strohdach) decken" Schujen, Jürg.; lìmt "limsti I anfertigen" Nötk., Serben.]

Avots: ME II, 471


noliktenis

nuoliktenis,

1) "liktenis, nuolikums" (mit 2 ) Salis n. FBR. XV, 78;

2) ein Depot, ein Abdach, wo etwas provisorisch untergebracht wird
Prl.: nuolikteņi ir pie dzirnavām lē̦ze̦ni lieveņi bez griestiem, kur negaisa vai lietus laikā zirgus iebrauc Prl. izbraukdami uz tāluo pļavu nuolikteņiem pēc siena Daugava 1938, S. 601. zemē ... ieraktuo ... pārtikas nuolikteni Vindedze 164. uz zirgu nuolikteni Ciema spīg. 243 (ähnlich 258).

Avots: EH II, 62


trāba

I trāba (li. trobà "Gebäude"), ein (altes, baufälliges Sauken [mit à 2 ], Serben [mit ãl) Gebäude Nerft (mit à 2 ) n. Mag. IV, 2, 151, U., Wessen; ein kleines Haus, eine Hütte (mit à 2 ) Gr.-Buschh.; eine aus Ästen improvisierte Hütte auf dem Felde (mit à 2 ) Grawendahl: lai kāda trāba, ka(d) tik galva zem jumta Gr.-Buschh. meža cirtēji savas skuju būdas nuosauc par trābām ebenda. tādu trābu sasitām (saslējām) eberida. Zu lat. trab(ē)s "Balken", s. Walde Wrtb. 2 787.

Avots: ME IV, 227