Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ružināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ružināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

gružināt

gružinât, nagen: vai tu (pele) badu nenuomiri? - pumpuriņus gružināju BW. 33494, 5. [Zu grauzt; vielleicht aus li. gružinė´ti umgebildet.]

Avots: ME I, 667


paružināt

paružinât Dond., = parušinât: cūkas grib p. zemi. Refl. -tiês Dond., ein wenig wühlen (intr.): lai cūkas paružinās!

Avots: EH XIII, 168


ružināt

I ružinât,

1): auch Frauenb., Salis; apār tev ružināju Tdz. 37687. kalniņu r. (vom Schwein)
50712. Refl. -ties: suvē̦ni staigājuši ružinādamies Frauenb.

Avots: EH II, 386




ružināt

II ružinât, = rumelêt, mit Wasser begiessen beim ersten Austreiben des Viehs Roop n. U.

Avots: ME III, 566


ružināt

III ružinât Seyershof, sorgfältig füttern: viņš tâ māk r. luopus kâ ne˙viens.

Avots: EH II, 386


sabružināt

sabružinât Dunika, = saber̂zêt, paberzêt: s. sasistuo celi.

Avots: EH II, 398


saružināt

saružinât (unter sarušinât 1),

1): "zerzottern"
(savelt, sakuželēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

2) = sarušinât 2 (?): koldā saružina uogles Salis.

Avots: EH XVI, 444


uzružināt

uzružinât Dond., Wolmarshof, = uzrušinât: cūkas apluoku uzružinājušas. u. apdzisušās uogles, lai atkal sāk gailēt Salis.

Avots: ME IV, 374


Šķirkļa skaidrojumā (5)

bružāt

bružât, - āju, [nach Wid. auch bružļât], bružināt Schwaneb., tr., reiben, [tragend abnutzen], streichen: divus dzelzs gabalus bružā vienu gar uotru JR. VII, 97. saimnieks gudruoja, siena kušķi ruokās bružādams R. Sk. II, 159. de̦gunu, kājas pie ādas bružāt Blaum. Refl. - tiês, sich reiben: cūkas bružājas ap ce̦lmu Niedra. atzveltņa uotrā pusē klaudzināja un bružājās Upītis, Sieviete 106. Vgl. li. brūžúoti "mit Geräusch scheuern".

Avots: ME I, 340, 341


ierušināt

[ìerušinât, ìeružinât, tr., einscharren: raganas vēmekļi ierušināmi spirkstīs LP. VII, 583. nabadziņi tika tuksneša smiltīs ieružināti Dok. A.

Avots: ME II, 59


ragainis

ragaînis: auch Borchow n. FBR. XIII, 26 ("?"),

1): auch Anna Dzilna 66 (auf eine Kuh bezogen);

3): der Hakenpflug
Saikava; "ružināties" ME. III, 464 in "rušināties" zu verbessern;

7): (Voc. s.) kukaini ragaini BW. 2742; ‡

8) Name eines sehr kleinen Fisches (der Stichling?)
Seyershof; ‡

9) ein unverträglicher Mensch
Frauenb.

Avots: EH II, 349


ragainis

ragaînis,

1) f. ragaine, ein Demin. ragainiņa BW. 29499, 4 var., der (die) Gehörnte, ein Tier mit Hörnern;
Plur. ragaiņi, das Hornvieh Karls., Rindvieh: ragainim uz visām pusēm izauguši žuburi kâ ragi. ve̦cais atkal pacēlis ragaini (gemeint ist damit der Bock) cilvē̦ku kārtā LP. V, 206. it kâ dzītu ragaiņus uz ganībām A. v. J. 1898, S. 445. duoš[u] guovi ragaini, duoš[u] aitu spruogaini BW. 1835;

2) ragainis (ar tapām Bielenstein Holzb. 508) Nigr., die Dreschrolle
Bielenstein Holzb. 508 (Abb. S. 507);

3) ein Pflug zum Bearbeiten der Kartoffelfurchen
Kalzenau: iejūdz ragainīti un izar tupeņus! ružināties ar ragaini arklu Aps. V, 5;

4) der letzte, zu drehende Weberbaum, auf den sich das fertige Gewebe allmählich windet
Bielenstein Holzb. 402 (vgl. Abb. S. 398);

5) der Krebs
(scherzweise) Bielenstein Holzb. 680, Seew. n. U.: tautu meita ... sauca mani ragainīti (Var.: dūņu vēzi) BW. 11499, 6;

6) ein energischer, aufgeweckter Knabe
Ronneb.;

7) ragainītis, ein Käfer - lucanus cervus
L.

Avots: ME III, 464


sakūdināt

II sakūdināt, verwirren, verscharren Für. I (unter ružināt).

Avots: ME II, 660