Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rule' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rule' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
caurule
parule
‡ parule Kaltenbr., Wessen, ein Holzstück als Unterlage für Balken, Bretter od. Holz.
Avots: EH XIII, 168
Avots: EH XIII, 168
rule
skrule
I skrule, eine Art von Rudern (am Ende des Boots) Salis n. U.: ar skruli laivu dze̦n Markgrafen.
Avots: ME III, 898
Avots: ME III, 898
skrule
skrule
III skrule,
1): ein Schimpfname für Menschen
Ramkau; ein kleines Mädchen (geringschätzig) Lubn.;
2): "palaidnīga ķēve" Saikava; ein Schimpfname für Schafe
Meselau.
Avots: EH II, 513
1): ein Schimpfname für Menschen
Ramkau; ein kleines Mädchen (geringschätzig) Lubn.;
2): "palaidnīga ķēve" Saikava; ein Schimpfname für Schafe
Meselau.
Avots: EH II, 513
skrule
III skrule,
1) ein sich herumtreibendes Frauenzimmer
Saikava, U.;
2) ein Hundename
U., C.; vgl. skrulêt II.
Avots: ME III, 898
1) ein sich herumtreibendes Frauenzimmer
Saikava, U.;
2) ein Hundename
U., C.; vgl. skrulêt II.
Avots: ME III, 898
skrule
skrule
‡ *V skrule od. *skrulis "?": Nezinis ar visu laivu grima ar˙vien juo dziļāk skruļu viragā Dünsb. Krista gājiens II, 189.
Avots: EH II, 513
Avots: EH II, 513
trule
vīrule
Šķirkļa skaidrojumā (7)
cīrulis
cĩrulis: Demin. cīruliņš BW. piel. 2 2624, 1 var., cīruleņš BW. 2692, 8; cīrulītis mazputniņš BW. 2644, cī rul[i]s mani aizdziedāja 28740; meža (Sassm.) od. sila od. vēja c., die Baum-, Heidelerche (alauda arborea).
Avots: EH I, 276
Avots: EH I, 276
ķēve
ķève [Serbigal], Jürg., Schujen, AP., N. - Peb., C., PS., Wolm., ķêve 2 Salis, Ruj.], ķẽve [Tr., Bl., Līn., Gr. - Essern, Dunika, Dond., Lautb., Blieden], Demin. verächtlich ķēvele, [ķēvelīte N. - Peb.], die Stute: ubagam tāda nātna ķēvele, eine schlechte, magere Stute LP. VI, 304. iedeva tam nātnu ķēvīti JK. V, 28. Sprw.: balta ķēve jāmazgā, smuka sieva jāsargā. kam dievs, tam laime; kam ķēve, tam kumeļš, wer das Glück hat, führt die Braut heim. kuo tu tam darīsi od. kuo tam darīt, kam ķēve spēj, was kannst du dem anhaben, der die Macht hat. jāj atkal tuo pašu ķēvi, er singt wieder das alte Lied. es e̦smu ar viņu rada nuo baltas ķēves trešā (od. devītā) augumā od. nuo baltas ķēves kreisās puses - so antwortet man dem, der mit unablässigen Fragen nach dem Verwandtschafts- verhältnis quält. - gaišzilā ķēvīte, oedipoda caerulescens; platspārnainā ķēvīte, bryodema tuberculata Latv. Wohl aus li. kė´vė "кляча".
Avots: ME II, 377
Avots: ME II, 377
sarocīties
sarùocîtiês 2 Tirs., saruocêtiês Jaun. mežk. 130, sarùokuôtiês, (bei der Begrüssung) einander die Hand reichen: Salms ar visiem saruocījās Dz. V. ar Zvirgzdu viņi saruocījās A. v. J. 1896, S. 526. ... piebilda Cīrulene, ar Ievu saruokuojusēs MWM. XI, 168.
Avots: ME III, 724
Avots: ME III, 724
skrulēt
skrulle
II skrul˜le Ahs., skrulle Wid., skrule Biel. n. U., die Locke; Plur. skrul˜las Karls., künstliche Locken: puisē̦nam mati vienās skrullēs Ahs. (mati) metās skrulēs un spruogās De̦glavs Rīga II, 1, 450. Aus mnd. krulle "krause Haarlocke".
Avots: ME III, 899
Avots: ME III, 899
tīrelis
tirelis C., tīrẽlis Trik., tìrêlis 2 Sussei n. FBR. VII,130, (tīrelis) ein Morast Lvv. 11, 32 (aus Misshof), 61 (aus Gr.-Memelshof), 67 (Selb.), 70 (Warenbrock), 107 (Schwarden), 136 (Neuenb.), (mit ī) Kumbern, Lvv. II, 13 (aus Dsehrwenhof), 45 (Rutzau), 93 (Grikken), 144 (Schmarden), (tìrēlis 2 ) 166 (aus Izvalts), (tīrulis) 105 (aus Turlau), (mit ĩ) 23 (aus Neuhausen); ein grosser und tiefer Morast U.; ein hochgelegener Morast Wid.; ein zum Heuschlag gereinigter Morast (oder Busch L., St.) Arrasch, C. (mit ĩ); "unbesätes Feld" (mit ĩ) Bauske: nāca tautu meita par lieluo tīrelīti (Var.: tīrumiņu) BW. 18488 var. Vgl. dazu den Sumpfnamen tīreļa purvs Lvv. II, 91 (aus Essern), 140 (aus Schlampen) od. tīreļpurvs 93 (aus Iw.), den Wiesennamen tīrules Lvv. II, 5 (aus Hasenpot) und die Gesindenamen tĩrelis Lvv. II, 143 (aus Stuhrhof), tīreļi 138 (aus Remten), 148 (aus Edwahlen), tīrēļi I, 17 (aus Līvu pag.), tīrelnieks II, 45 (aus Rutzau). Nebst tĩrs (s. dies) und li. týras "Brei", tyrai "Steppe, Heide, mit Gras überwachsener hlorast" Lit. Mitt. 1, 319 (vgl. auch Lit. Mitt. 1, 61 11 ) wohl zu slav. tina "Kot", aksl. timěno "lutum", ae. ƥínan "nass werden", ƥán "nass", an. ƥíđa "auftauen", ahd. deisk, kymr. tail "stercus, fimus", gr. τῖλος "flüssiger Stuhlgang", τῖφος "sumpfige Stelle" (s. Lidén IF. XIX, 357 und Arm. Stud. 109 f., Persson Beitr. 462 ff., Boisacq Dict. 970 f.), ai. tēma-ḥ "das Nasswerden" u. a. (s. Petersson Heterokl. 181 ff.).
Avots: ME IV, 203
Avots: ME IV, 203
zīle
I zĩle (li. žýlė "die Meise"), die Meise L., der Wahrsagevogel U.: zīle dzied kaņepēs BW. 10217; 11934, 2; 12031. zila zīle padziedāja 18128, 10. zaļa zīle 12933. ce̦kulaiņa zīle, die Haubenmeise U.; egļu zīlīte, die Tannemeise (parus ater L.) Heniņ; gaŗastes zīle, die Schwanzmeise (parus caudatus L.) Sassm.; me̦lnā z. Heniņ, = tauku z.; meža z. U., = egļu z.; pe̦lē̦kā z. Sassm., = purva z.; purva z. Heniņ, mattköpfige Sumpfmeise (parus borealis Selys); tauku zīlīte Heniņ, die Kohlmeise (parus major L.); zilastes z. Heniņ, die Blaumeise (parus coeruleus L.). Wohl (nach der Farbe) zu zils "blau"; vgl. r. синица "die Meise": синiй "blau".
Avots: ME IV, 732
Avots: ME IV, 732