Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rule' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rule' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

atšķirule

atšķirule, eine geschiedene Frau (mit einem verächtlichen Beigeschmack).

Avots: ME I, 202



parule

parule Kaltenbr., Wessen, ein Holzstück als Unterlage für Balken, Bretter od. Holz.

Avots: EH XIII, 168


rule

rule Kaltenbr., = rul˜lis 2.

Avots: EH II, 383


skrule

I skrule, eine Art von Rudern (am Ende des Boots) Salis n. U.: ar skruli laivu dze̦n Markgrafen.

Avots: ME III, 898



skrule

III skrule,

1): ein Schimpfname für Menschen
Ramkau; ein kleines Mädchen (geringschätzig) Lubn.;

2): "palaidnīga ķēve" Saikava; ein Schimpfname für Schafe
Meselau.

Avots: EH II, 513


skrule

III skrule,

1) ein sich herumtreibendes Frauenzimmer
Saikava, U.;

2) ein Hundename
U., C.; vgl. skrulêt II.

Avots: ME III, 898


skrule

IV skrule, s. skrulle.

Avots: ME III, 898


skrule

‡ *V skrule od. *skrulis "?": Nezinis ar visu laivu grima ar˙vien juo dziļāk skruļu viragā Dünsb. Krista gājiens II, 189.

Avots: EH II, 513


trule

trule Diet., = trulis II.

Avots: EH II, 698


vīrule

vīrule, ein mannstolles Frauenzimmer Allunan n. U., Wessen.

Avots: ME IV, 642

Šķirkļa skaidrojumā (7)

cīrulis

cĩrulis: Demin. cīruliņš BW. piel. 2 2624, 1 var., ruleņš BW. 2692, 8; cīrulītis mazputniņš BW. 2644, cī rul[i]s mani aizdziedāja 28740; meža (Sassm.) od. sila od. vēja c., die Baum-, Heidelerche (alauda arborea).

Avots: EH I, 276


ķēve

ķève [Serbigal], Jürg., Schujen, AP., N. - Peb., C., PS., Wolm., ķêve 2 Salis, Ruj.], ķẽve [Tr., Bl., Līn., Gr. - Essern, Dunika, Dond., Lautb., Blieden], Demin. verächtlich ķēvele, [ķēvelīte N. - Peb.], die Stute: ubagam tāda nātna ķēvele, eine schlechte, magere Stute LP. VI, 304. iedeva tam nātnu ķēvīti JK. V, 28. Sprw.: balta ķēve jāmazgā, smuka sieva jāsargā. kam dievs, tam laime; kam ķēve, tam kumeļš, wer das Glück hat, führt die Braut heim. kuo tu tam darīsi od. kuo tam darīt, kam ķēve spēj, was kannst du dem anhaben, der die Macht hat. jāj atkal tuo pašu ķēvi, er singt wieder das alte Lied. es e̦smu ar viņu rada nuo baltas ķēves trešā (od. devītā) augumā od. nuo baltas ķēves kreisās puses - so antwortet man dem, der mit unablässigen Fragen nach dem Verwandtschafts- verhältnis quält. - gaišzilā ķēvīte, oedipoda caerulescens; platspārnainā ķēvīte, bryodema tuberculata Latv. Wohl aus li. kė´vė "кляча".

Avots: ME II, 377


sarocīties

sarùocîtiês 2 Tirs., saruocêtiês Jaun. mežk. 130, sarùokuôtiês, (bei der Begrüssung) einander die Hand reichen: Salms ar visiem saruocījās Dz. V. ar Zvirgzdu viņi saruocījās A. v. J. 1896, S. 526. ... piebilda Cīrulene, ar Ievu saruokuojusēs MWM. XI, 168.

Avots: ME III, 724


skrulēt

I skrulêt, -ẽju "mit einem Ruder (skrule) rudern" Salis n. U., Markgrafen.

Avots: ME III, 898


skrulle

II skrul˜le Ahs., skrulle Wid., skrule Biel. n. U., die Locke; Plur. skrul˜las Karls., künstliche Locken: puisē̦nam mati vienās skrullēs Ahs. (mati) metās skrulēs un spruogās De̦glavs Rīga II, 1, 450. Aus mnd. krulle "krause Haarlocke".

Avots: ME III, 899


tīrelis

tirelis C., tīrẽlis Trik., tìrêlis 2 Sussei n. FBR. VII,130, (tīrelis) ein Morast Lvv. 11, 32 (aus Misshof), 61 (aus Gr.-Memelshof), 67 (Selb.), 70 (Warenbrock), 107 (Schwarden), 136 (Neuenb.), (mit ī) Kumbern, Lvv. II, 13 (aus Dsehrwenhof), 45 (Rutzau), 93 (Grikken), 144 (Schmarden), (tìrēlis 2 ) 166 (aus Izvalts), (tīrulis) 105 (aus Turlau), (mit ĩ) 23 (aus Neuhausen); ein grosser und tiefer Morast U.; ein hochgelegener Morast Wid.; ein zum Heuschlag gereinigter Morast (oder Busch L., St.) Arrasch, C. (mit ĩ); "unbesätes Feld" (mit ĩ) Bauske: nāca tautu meita par lieluo tīrelīti (Var.: tīrumiņu) BW. 18488 var. Vgl. dazu den Sumpfnamen tīreļa purvs Lvv. II, 91 (aus Essern), 140 (aus Schlampen) od. tīreļpurvs 93 (aus Iw.), den Wiesennamen rules Lvv. II, 5 (aus Hasenpot) und die Gesindenamen tĩrelis Lvv. II, 143 (aus Stuhrhof), tīreļi 138 (aus Remten), 148 (aus Edwahlen), tīrēļi I, 17 (aus Līvu pag.), tīrelnieks II, 45 (aus Rutzau). Nebst tĩrs (s. dies) und li. týras "Brei", tyrai "Steppe, Heide, mit Gras überwachsener hlorast" Lit. Mitt. 1, 319 (vgl. auch Lit. Mitt. 1, 61 11 ) wohl zu slav. tina "Kot", aksl. timěno "lutum", ae. ƥínan "nass werden", ƥán "nass", an. ƥíđa "auftauen", ahd. deisk, kymr. tail "stercus, fimus", gr. τῖλος "flüssiger Stuhlgang", τῖφος "sumpfige Stelle" (s. Lidén IF. XIX, 357 und Arm. Stud. 109 f., Persson Beitr. 462 ff., Boisacq Dict. 970 f.), ai. tēma-ḥ "das Nasswerden" u. a. (s. Petersson Heterokl. 181 ff.).

Avots: ME IV, 203


zīle

I zĩle (li. žýlė "die Meise"), die Meise L., der Wahrsagevogel U.: zīle dzied kaņepēs BW. 10217; 11934, 2; 12031. zila zīle padziedāja 18128, 10. zaļa zīle 12933. ce̦kulaiņa zīle, die Haubenmeise U.; egļu zīlīte, die Tannemeise (parus ater L.) Heniņ; gaŗastes zīle, die Schwanzmeise (parus caudatus L.) Sassm.; me̦lnā z. Heniņ, = tauku z.; meža z. U., = egļu z.; pe̦lē̦kā z. Sassm., = purva z.; purva z. Heniņ, mattköpfige Sumpfmeise (parus borealis Selys); tauku zīlīte Heniņ, die Kohlmeise (parus major L.); zilastes z. Heniņ, die Blaumeise (parus coeruleus L.). Wohl (nach der Farbe) zu zils "blau"; vgl. r. синица "die Meise": синiй "blau".

Avots: ME IV, 732