rumāks
rumāks (unter rumaks I): kâ kungam patika zemnieku meitene, tâ˙pat viņa ... rumākam ... zemnieku ķēvele Janš. Mežv. ļ, II, 170; (mit -a-) ein dunkelgelbes od. bräunliches Pferd Erkull.
Avots: EH II, 383
Avots: EH II, 383
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rumāks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rumāks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
rumaks
I rumaks L., U., Freiziņ, Salisb.. rumāks L., ein Beschäler (Hengst) U., rumaks C., ein Pferd: drīz, biedri, rumakiem mugurā! Mag. II. 3. 26. rumaks aizrikšuoja Plūd. LR. III, 272. rumaks sprauslādams traucās uz priekšu R. Sk. II, 17. jādelējuot staltā rumakā Plūd. Llv. II, 188. bē̦rns... uzsēdināts rumakam mugurā Duomas IV. 461. savam rumakam es nežē̦luotu piešu A. v. J. 1899, S. 98. rumāks "ein schwerfälliges Lastpferd" Selsau, A.-Schwanb.; rumaks "ein breitschulteriger Bursche" Bauske. Nebst oder durch li. rumbkas "Handpferd" aus poln. rumak "Streithengst".
Avots: ME III, 557
Avots: ME III, 557