Paplašinātā meklēšana

rum̃pis,

1): šādi tādi bikšu rumpji bw. 18922,3 var.

Avots: EH II, 383

rum̃pis,

1) der Rumpf (vom Menschen, aber auch von anderem, z. B. von einem Wagen
U.). - pātagas rumpis Grünh., der dickere Teil der Peitschenschnur; tīkla rumpis Grünh. rumpja nauda U., Stammgeld beim Holzkaufe;

2) rumpītis, ein kleines Fuder
L., St., Bergm. n, U.;

3) der Mut, die Verwegenheit
Spr.: kas čam par rumpi! Aus mnd. rump "Rumpf".

Avots: ME III, 559

strumpis,

1) s. strumpe;

2) "?": lācis krīt, strumpis vējā Br. sak. v. 593;

3) "wer viel trinkt oder säuft"
Druw.;

4) "ein Stück einer Wurst oder eines Strickes"
Drobbusch;

5) "strumpa sluota"
(mit um̃) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 1094

trum̃pis, s. trumpa.

Avots: ME IV, 246

bezdvēsele, -lis,

1) wer keine Seele, kein Herz hat:
kuo tu dziedi, bēzdvēsele! tev nebija dvēselīte BWp. 869. spīganas bezdvēseles rumpis LP. VII, 534. nāc šurp tu pārgalvis, nebēdnieks, bezdvēselis Manz.;

2) die Puppe, ein Gemälde, lebloses Bild:
stāsti bez labām mācībām ir kā... bezdvēseles, kas gan liekas kā cilvē̦ki, bet kam dvašas nav St.

Kļūdu labojums:
bēzdvēsele = bezdvēsele

Avots: ME I, 283

garenisks, gaŗenisks, garnisks, länglich: skujas plakanas, apakšpusē 2 gareniskām, apaļām strīpām Konv. ² 764. Adv. gareniski, gaŗeniski, gaŗeniskis, [gariniski St.], garniski(s), [garãniski Ronneb., Smilt.], der Länge nach gulies gareniski uz lizu LP. VII, 999. baltais pārlēcis garniski pār ve̦zumu LP. I, 186. rumpis pāršķēlies taisni garniskis pušu LP. V, 29.

Kļūdu labojums:
apaļām = baltām
gulies gareniski = gulies gareniskis

Avots: ME I, 602

‡ II klum̃pis, ein Klump(en) Dunika ("gabals"), PlKur. ("pika"): zemes, maizes, gaļas k. Dunika. (zuosij) rumpis kâ k. Pas. XII, 105. Aus nd. klump "ein Haufe, Kloss", s. Sehwers Unters. 52.

Avots: EH I, 622, 623

liẽste, ‡

2) ein Stück, Teil
Seyershof: rumpis kamzuoļiem bij uz trim liẽstēm adīts: mugara par sevi, un sāni katrs par sevi.

Avots: EH I, 757

nùogâzt, tr.,

1) zum Fall bringen, um-, herunter-, abwerfen, herunterstürzen:
kuļamao labību nuo ārdiem nuogāž vīrieši Etn. III, 73. te̦kulis zē̦nu nuo-gāzis gar zemi. es nuogāzīšu tevi nuo tavas vietas Jes. 22, 19. nuogāzt nuo truoņa, vom Throne stürzen;

2) erschiessen, töten, schlachten:
mednieks nuogāzis briedi LP. III, 97. vakar jau nuogāzām divus pussuķus Degl.;

3) abmähen:
līdz dienas vidum nuogāzis lieluo riežu LP. gājējs jau pļavu nuogāzis Drava II, 270;

4) herabsetzen, heruntermachen: tu esi nuogāzts tâ, ka suns nuo tavām ruokām maizes neņe̦mtu Kaudz. M.;

[5) bewerfen:
mē̦slu ir pa˙pilnam, var nuogāzt visu lauku biezum+biezu kārtu Janš. Dzimtene V, 354.] Refl. -tiês, ab-, hinab-, herabstürzen, umstürzen, umfallen: viņš nuogāzies nuo klints, nuo ve̦-zuma, rumpis nuogāzies gar zemi LP. IV, 63. lācis nuogāzies kâ akmens A. XX, 54.

Avots: ME II, 784

‡ sagūņuôtiês "?": pa ... lapu starpām re̦dzams ... tāds ērmīgi sagūņuojies rumpis Dünsb. Temps 54.

Avots: EH XVI, 411

spañgaîns Iw.,

1) mit Bläschen bedeckt
Laud.;

2) spangains vaiņags RKr. XVI, 106 und 183, = spangu vainags;

3) Demin. spangaininš BW. 13898 var., fleckig, flammig
Sassm. (mit añ), N.-Bartau, Rutzau: jāja . . . ar spangainu (Var.: ābuolainu, spangumainu) kumeliņu BW. 32931 (ähnlich 14510, 2 und 14611, 1). ripains un spañgaini ābuolains (kumeļš) Janš. Paipala 47. spangains zvē̦rs Zeif. III, 2, 289. lācim rumpis vispār spangaiņš LP. V, 181. spangaini iemauti Mag. III, 1, 122. spangains skritulis LP. I, 142.

Avots: ME III, 985

I strumpe Etn. I, 107,

1) auch strumpa, strumpis U., eine Röhre
U., (mit -ùm- ² ) Gr. - Buschh.; ein Schlauch; die Spritze Allunan n. U.: pieskrūvē strumpi un laisti! Jauns. III, 288. = strumpu dzīvnieki, Schlauchtiere Konv. ² 2674;

2) = taure Spr., eine Trompete U. (auch: strumpis), Hirtenflöte (aus Baumrinde (mit -ùm- ² ) Mar. n. RKr. XVII, 132) U., Schalmel (strùmpe ² ) Kl., Warkl.: pūt, bāliņ, vara strumpi (Var.: tauri)! BW. 26466 var. (ähnlich: 27610; 27612 var.). Aus mnd. trumpe "jedes lärmende Instrument; Trompete".

Avots: ME IV, 1094

stulˆmis ² (unter stulˆms): Beinknochen des Pferdes BielU. (mit ul ); Stiefelschaft; "rumpis">rumpis, stāvs" Nötk. (mit ùl ); zeķes s. Kalupe.

Avots: EH II, 594

‡ sviklacis Lubn. n. FBR. XVII, 127 "netrumpis (beim Kartenspiel)": divi sviklači bij iegājuši.

Avots: EH II, 617

zvàļâtiês AP., C., Jürg., Nötk., zvãļâtiês Bauske, zvàļâtiês ² Erlaa, Lubn., Meiran, Saikava, Schwanb., zvāļâtiês Vīt., -ãjuôs, zvãļuôt N. - Bartau, zvāļuôtiês Brasche, Dr., V., (mit à ) Nötk., schlingern, schuckeln Brasche, Dr., V., wanken, schwanken; sich wälzen (= vāļâties) Vīt.; "slinki gāzelēties" AP.: laiva zvāļuo (zvāļājas Jürg.) N. - Bartau. ve̦zums zvāļuo ebenda. ve̦zums zvāļājas gan uz vienu, gan uotru pusi, - ka neieliekas tikai grāvī! Vīt. rati pa ežām zvāļājas Bauske. lielās slēpes zvīļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. 3. burti deja un zvāļājās viņas acu priekšā A. v. J. 1896, S. 817. rumpis zvāļuojas nuo vienas puses uz uotru un krīt zemē Janš. Mežv. ļ. I, 34. zvāļuojuoties iet, watscheln V. viņš gāja zvāļādamies Druva I, 985. dzē̦rājs iedams zvāļuojas Vīt. mēs, visi jūrnieki, ejam... zvāļuodamies Janš. Dzimtene ² III, 233. zvīļuojas un zvāļuojas uz vienu un uotru pusi, it kâ ietu pa līguojuošam laipām 213. viņiem miegs nenāk, bet tâ˙pat tik zvāļuojas aiz gaŗa laika Vīt. Zu zvelt II.

Avots: ME IV, 767

zvauks! Interj., bezeichnend den Schall, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes entsteht: zvauks! lielais rumpis nuogāzās gar zemi LP. IV, 63.

Avots: ME IV, 766