Paplašinātā meklēšana

bezkruñkains, -aiņš, keine Runzeln habend, runhellos: bezkrunkaiņa āda, piere.

Avots: ME I, 284

bruñkas [Wolmar, Burtn.], der Frauenrock: plīsa brunkas plarkšķē̦damas BW. 13139. Aus * brũnkas (zu brũns)? Vgl. brũni svārki im VL.].

Kļūdu labojums:
plaikšķē̦damas = plarkšķē̦damas
Aus = [Aus

Avots: ME I, 340

druñka,

1): auch Segew.; ‡

2) "?": kungu ar drunkām un pautiem gribē̦dami piesmērēt Mekons Trīsreiz par velti 30.

Avots: EH I, 336

druñka Dond., trübe Flüssigkeit, unreines Wasser Alt-Rahden. [Wohl (mit nk aus mk) zu li. drumstùs "trübe".]

Avots: ME I, 504

druñkaîns, trübe, unrein: drunkains ūdens nede̦r dzeršanai Dond.

Avots: ME I, 504

‡ grùnka ² Sessw, die Runzel, Falte (krunka).

Avots: EH I, 411

I kruñka: auch Orellen (die Falte in der Haut), (mit ùn ² ) Sonnaxt (im Kleide), (mit un ) Wessen.

Avots: EH I, 660

‡ II krunka "ein Krug" Linden in Kurl.

Avots: EH I, 660

kruñka, kŗuñka [Līn., Dunika], Kand., [kruñķe Jürg.], Demin. verächtl. kruñcele, die Runzel, Falte: nebē̦dā par krunkām vaigā Etn. IV, 94. atradu meitu sapuosušuos kruncelēm un plīvuŗiem DL. [Aus mnd. krunke.]

Avots: ME II, 287

kŗuñka, kŗunkât usw., s. kruñka, kŗuñkât usw.

Avots: ME II, 297

krunkaînis: plur. krunkaiņi, ein altmodischer, an der Taillenstelle in krause Falten gelegter Männerrock Lös.

Avots: EH I, 660

krunkaînis, der Runzelige, Faltige: šuvu kre̦klu krunkainīti BW. 7388.

Avots: ME II, 287

kruñkaîns, kŗuñkaîns [Lautb.], Kand., [kruñķains Jürg.], runzelig, faltig: krunkaini vaigi, svārki; krunkaina piere, ce̦pure.

Avots: ME II, 287

I rùnka ² ,

1): auch Fehsen, Fest., Saikava; das Zitat ME. III, 562 aus RKr. VII, 675 ist zu streichen (vgl. sarunkât II); ‡

2) "pumbulis, savē̦lusies pika (z. B. eine dickere Stelle in ungleich gesponnenem Garn)"
(mit un̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 385

‡ II ruñka AP., = ruñcis. Zur Bildung vgl. Janka neben Jancis.

Avots: EH II, 385

rùnka ² Kl(L, Kreuzb., Bers., auch ruņka (?),= kruñka, die Falte U.: piecas runkas lindrakiem BW. 5614 (aus Libien). mātes runkas sarunkātas RKr. VII, 675. Aus kruñka unter dem Einfluss von rukt "faltig werden" umgebildet? Oder unmittelbar aus dem Germanischen (vgl. mhd. runke "Runzel")?

Avots: ME III, 562

runkainīši: "3334" ist schon bei BW. in "3324" zu verbessern! Das Stammwort dazu - rùnkaiņi ² - ist aus Saikava belegt.

Avots: EH II, 385

runkainīši , ein faltenreiches Kleidungsstück Kreuzb., Bers.: viena pati mātes meita,... runkainīšu nē̦sātāja BW. 3334.

Avots: ME III, 562

runkaîns Popen, Bers., Kl., runkuôts, = krunkaîns, krunkuôts, faltig, faltenreich: apaļā, runkaiņā (runkuotā S. 36) mice RKr, VII, 35. kre̦kls runkuotām piedurknēm BW. 20453, 14 (aus Sessw. u. Lasd.).

Avots: ME III, 562

aptuvums, Umgegend; viņiem vaigi de̦guna aptuvumā krunkaini Druva I, 1096.

Avots: ME I, 132

II bruñči, der Frauenrock (= lindraki); strīpaini br. es valkāju pirktus brunčus BW. 5573. Zu brunkas.

Avots: ME I, 340

druņķis.

1) = runka">drunka;

2) ein Grützspann:
druņķī vīram jāaizne̦s ēst uz pļavu Gross-Essern n. Etn. II, 17.

Avots: ME I, 504

‡ grindzeles "krunkas, kas iesitas striķī, pēdējuo visai gruodi vijuot" N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618. Vgl. grendzele ‡ 2.

Avots: EH I, 406

izglaust,

1) glatt streiche(l)n
(in Mesoten dafür izgauzt): izgl. matus gludus; izgl. krunkas;

2) streichelnd zur Seite schieben:
izgl. matus nuo pieres;

3) streichend, schmierend glätten:
izgl. mūri vai krāsni ar māliem;

4) heimlich entwenden:
izgl. naudu nuo kabatas Borchow. Refl. - tiês, zur Genüge streiche(l)n.]

Avots: ME I, 738

krustšķḕ̦rsãm, krustšķḕ̦rsu, kreuz und quer: krunkas vilkās krustšķē̦rsām Kleinb. MWM. XI, 259.

Avots: ME II, 290

nùobraũcît [li. nubraukýti], tr., abstreichen, abstreifen: krunkas, svārkus, cimdus, lapas, uogas. viņš nuobraucīja iesirmuo bārzdu Niedra. baltajam ābuolam gali vien nuobraucīti BW. 28671. nuobraucīšu apentiņus 32758.

Avots: ME II, 764

‡ ruñklains Dunika, = runkaîns.

Avots: EH II, 385

runkuôts, s. runkaîns.

Avots: ME III, 562

‡ runkuļains, = runkaîns Lubn.: rùnkuļaini ² brunči, burbuļainas, runkuļainas be̦kas auga laìdarā Tdz. 58702; "punuots" Dobl., Ziepelhof (mit uñ).

Avots: EH II, 385

sačervelêt, tr., kräuseln; in Unordnung bringen : vējš sačervelēja ūdeni Dr. - šī uguns sačervelējusi mūsu sabiedrības gara pasauli Latv. Refl. -tiês, sich kräuseln (auch vom bewegten Wasser gesagt), sich verwickeln : mati, spalvas de̦gdami, kalzdami sačervelējas Erlaa. mati vienā pinkā sačervelējušies Ramkau. āda uz mazās pieres sačervelējusēs MWM. VII, 161, krunkaina kâ sačervelējusēs tāss vecene Niedra. sačervelējušās lapas id, sačervelējusēs uogle A. XX, 14.

Avots: ME III, 605

sakul̃t,

1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;

2): s. salmus ar zirgiem AP.;

3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,

2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.

Avots: EH II, 420

II sarunkât,

1) (die Hände) zusammenfalten (sonst unbekannt):
mātes runkas sarunkātas RKr. VII, 675 (Rätsel);

2) "in Falten (ein Kleid) zusammenziehen"
Fehsen, Saikava, Vank., Laud.;

3) "runzeln":
s. pieri Vank.

Avots: ME III, 723

sastiñgt, intr., erstarren Ruhental: sastindzis... kâ rags Kaudz. M. 47. sastingu, nuosalu tēvis gaidīdama BW. 18509, 2. tikkuo nesastinga nuo smiekliem, nuo liela aukstuma Sassm. tuo sastingušu nuo ūdens izvilkuši LP. VlI, 984. Ķencis sastinga aiz bailēm Kaudz. M. 155. vinš bij pa˙visam sastindzis un sastulbis nuo pārsteiguma un brīnumiem Vēr. II, 31. ūdeņi sastinguši jūŗas vidū II. Mos. 15, 8. vārds uz lūpām... sastingst Vēr. I, 783. viņas sausajā, krunkainajā, it kâ sastingušā sejā 1283. sastingušas acis, starre Augen Heniņ. -Subst. sastiñgums, das einmalige Erstarren, die Erstarrung: abinieki un rāpuļi pavada ziemu sastingumā Sassm. viņam uznāca kâ auksts sastingums Vēr. I, 827.

Avots: ME III, 747, 748

uzruotît, aufstreifen LKVv., aufkrempeln, aufschürzen: u. piedurknes, brunkas, bikses Bauske (mit uõ), Würzau. iet... uzruotītām biksām Vēr. I, 1243.

Avots: ME IV, 374, 375

uzspraust,

1) aufstecken
U., aufpflanzen, aufrichten LKVv.: uzsprauduši (egles galuotnīti) uz bāliņa namdurīm BW. 18555. u. gre̦dze̦nu pirkstā U. u... eglīti istabās BW. III, 1, S. 9. tā (eglīte) jāuzsprauž klēts jumtā 18. u. kuruogu kuokā. mietuos (galvas) uzsprauzdami LP. VII, 352. (ce̦puri) uzsprauž atkal galvā A. XX, 163. uz de̦gunu uzspraužama brille Mērn. l. 291;

2) aufschürzen:
u. svārkus. Refl. -tiês,

1) sich aufstecken:
meita matus uzspraudusies augsti;

2) sich aufschürzen:
u. brunkas. viņa staigā uzspraudusies;

3) aufgesteckt stecken bleiben:
gre̦dze̦ns vingri bijis uzspraudies pirkstā LP. VII, 36.

Avots: ME IV, 382

žulgs,

1) = žulgans I 1: šis zmadzē̦ns ir piežuldzis pa˙visam žulgs Vīt.;

2) = žulgans I 2, müde, trübe (von Augen gesagt): žulgas ² acis Bauske;

3) = žulgans I 3: žulga dūša Bauske;

4) = žulgans I 4, verblichen (?): miruonīgi bālā... krunkainā piere un žulgie vaigi likās staruojuoši Veselis Netic. Toma mīlest. 104. - Subst. žulgums,

1) die Feuchtigkeit, Nässe:
pavasaŗa saulē un vējā piesmadzējušai malkai izve̦lkas viss žulgums Vīt.;

2) "nelaba dūša" (mit ul̂ ² ) Bauske: man tāds žulgums uznāca.

Avots: ME IV, 830