Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rupucis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rupucis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

rupucis

rupucis,

1): auch Kaltenbr., Mahlup, Oknist, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine; min rupucus BW. 32483; ‡

3) "zināms auduma veids (raksts)" Seyershof.

Avots: EH II, 385


rupucis

rupucis,

1) die Kröte
L., U., Karls.: rupuči sāka rāpuot pa mitruo plānu A. v. J. 1900, S. 1062. rupucītis jūŗu pe̦ld BW. 30907, 4. min rupučus, min raganas, tīrī tīru laidārziņ[u]! Etn. III, 25. - bruņu od. kaulu rupucis, europäische Sumpfschildkröte RKr. VIII, 100;

2) verächtliche Bezeichnung für einen Menschen: cūku gani, ve̦lla bē̦rni, kâ rupuči vazājās BW. 29349. Nebst li. rùpkė od. rupūžė˜ "Kröte"
zu rupjš, s. Būga PФB. LXXV, 142.

Avots: ME III, 563


strupucis

strupucis PV. "strupa auguma cilvē̦ks, sivē̦ns u. t. t."

Avots: EH II, 590

Šķirkļa skaidrojumā (10)

bruņas

bruņas, die Rstung, der Panzer, Harnisch: krūšu, lielu bruņas, Brust -, Knieharnisch; bruņu ce̦pure, der Helm; se̦dzamās br., der schild St., U. (dafür jetzt vairuogs); bruņu kre̦kls, Panzerhemd; bruņu nams, das Zeughaus L., St., U.; bruņu kuģis, das Panzerschiff; bruņu rupucis, die Schildkröte. [Nebst apr. brunyos entweder aus slav. brъńa (nach Būga KSn. I, 71) oder aus got. brunjō (nach Hirt PBrB. XXIII, 347 und Trautmann Apr. Spr. 314)].

Avots: ME I, 340




pus˙istabas

pus˙istabas, das halbe Zimmer: p. vien dziedāja ... dziediet, visa istabiņa! BW. 794, 7. me̦lna kâ rupucis pusistabā (pus˙istabā? das halbe Zimmer einnehmend?) nuotupusies krāsns A. Upītis Pirmā nakts 8.

Avots: EH II, 332


pūst

pùst,

1): kulā viens strādnieks pūte ar ruokām rudzus Pas. XII, 353;

2): viņš tâ iekuodies mantā, ka nevar atkratīties, kamē̦r pūšamais ārā (= bis er stirbt)
Seyershof;

5): auch (mit ù 2 ) Linden in Kurl., (mit û 2 ) Salis;

6): tas nu var gan p. Orellen. niekus p. Kand.;

7): pūtām (= braucām) iekšā Rīgā, ka nuorīb vien Austriņš Raksti VII, 170. vai nepūtīsim mājā? Jauns. Raksti V, 294; ‡

8) p. vaļā (vaļām), anfangen:
pūtu es vaļā skriet Sonnaxt; anfangen zu singen: pūt tik vaļā, tâ ka lai visa Kursa trīc! Janš. Dzimtene V, 476. viņš tad arī ... pūta vaļam I, 487; ‡

9) = pìepùst 2: kad guovs negre̦mā, tad juo pūš. Refl. -tiês,

2): atmen
- auch Auleja: sāk un sāk dzist ārā, kamē̦r nepūšas vair Salis. cau[r]dure duŗ sānā, kâ pūties Kaltenbr. jis vēl pūšas Lixna; sich blähen: rupucis pūšas, kad tuo aizkaŗ Sonnaxt. nuo ābuliņa guovis pūšas AP. maize ceplī smagi pūšas Kaltenbr.; sich erholen - auch AP., Saikava, Salis, Skaista, Sonnaxt, Spr.; = nùopùstiês: kuo tu grūši nuosapūti? - kai man grūši ne-sapūst ... Tdz. 53038; ‡

4) schmollen (?):
tu, cilvē̦ks, ne˙maz neatjēdz, kuo esi nuodarījis, bet viņš jau pūšas Jauns. J. un v. 212. viņš sēdēja ievilcies vaguona stūrī un pūtās pats uz sevi A. Brigadere Daugava 1928, S. 314. Subst. pùtẽjs,

1): nav raga pūtējiņa BW. 3330 var.;

2): auch (mit û 2 ) Salis; ‡

3) der Atem :
tâ skrien, lai koč p. iziet pa muti laukā Saikava. lai koč man p. iziet, ar darbiem ņe̦muoties ebenda.

Avots: EH II, 343


rāpuča

rāpuča Warkl.,

1) = rāpucis 1;

2) "= rupucis".

Avots: EH II, 361



rupučēks

rupučē̦ks Kaltenbr., eine Deminutivform zu rupucis.

Avots: EH II, 386


rupucēns

rupucē̦ns Kalupe, Lubn., eine Deminutivform zu rupucis l und 2: zē̦ni, zē̦ni, rupucē̦ni, jūs man zuobus nerādiet! Tdz. 57668.

Avots: EH II, 385