II sãnis,
1) sānis U.,
sãņis Serbigal n. FBR. IV, 58,
sāņis Manz.,
sãņš C.,
sāņiem Spr., Kl.,
sānu, sāņu Spr.,
sānus, sāņus Ruj. n. U.,
sāņuos U., Adv.,
zur Seite, nebenbei U.,
seitwärts: ceļat, tautas, pūru manu, sānis (Var.:
sānus) vien negāžat! BW. 16681.
pagriezās večuks sānis Ezeriņš Leijerk. II,11.
katri... kungam... sāņis gāja Manz. Post. I, 359.
He̦rta šķelmīgi paskatījās sāņis De̦glavs Rīga II, 1, 344.
galviņa tai nuodurta un nuolaista sāņš A. XI, 464.
šāviens nuogāja sāņus (= gaŗām) Dunika.
acis viņš pagrieza . . . sāņš Aps. VII, 34.
vinš sānu pasitās Apsk. v. J. 1903, S. 438.
sacirtis kumeļu sāņus LP. V, 46.
ezis paskrien tādu gabaliņu sānus 216.
e̦smu aizklīdis par daudz sāņus Alm.;
2) sānis, sāņis, Präp. mit dem Gen., Dat., Akk.,
neben (bei Glück):
jums nebūs sāņis manim sudraba dievus taisīt Glück II Mos. 20, 23.
sānis tiem uozuoliem V Mos. 11, 30.
apsēdās viņa sānis tiem pļāvējiem Ruth 2, 14.
kalpi gāja sānis viņu II Sam. 15, 18.
sānis viņu strādāja tie vīri Nehem. 3, 2.
kuŗa kapi ir sānis tuo bedri Ezech. 32, 23.
apruoci viņu sāņis manis! Tobias 4, 4.
Avots: ME III,
804