sāre
sāre, die Hirse (milium) Elger Diction. 108 und 431. Zu li. sóra od. sorà dass., warüber Būga KSn. I, 243 f.
Avots: ME III, 806
Avots: ME III, 806
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sāre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sāre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sāms
I sāms,
a) auch sāmelnieks u. sāmietis Allunan n. U., ein Finne Biel. n. U. (in Kurl.); sāmu zeme, Finnland Allunan n. U.;
b) sāms Biel. n. U. (in Kurl.), sāmietis U., sāmnietis L., ein Oesulaner, Bewohner der Insel Oesel;
sāmu zeme, die Insel Oesel U. Dürfte auf liv. Sārmā (estn. Sāre-mā) "Ösel" beruhen; zum Schwund des r vgl. Le. Gr. § 103a. Liv. dial. Sāme-måˉ "Ösel" seinerseits ist (wie auch Thomsen Beröringer 278 annimmt) aus dem Le. entlehnt.
Avots: ME III, 803
a) auch sāmelnieks u. sāmietis Allunan n. U., ein Finne Biel. n. U. (in Kurl.); sāmu zeme, Finnland Allunan n. U.;
b) sāms Biel. n. U. (in Kurl.), sāmietis U., sāmnietis L., ein Oesulaner, Bewohner der Insel Oesel;
sāmu zeme, die Insel Oesel U. Dürfte auf liv. Sārmā (estn. Sāre-mā) "Ösel" beruhen; zum Schwund des r vgl. Le. Gr. § 103a. Liv. dial. Sāme-måˉ "Ösel" seinerseits ist (wie auch Thomsen Beröringer 278 annimmt) aus dem Le. entlehnt.
Avots: ME III, 803