Paplašinātā meklēšana

nùosā`rtuôt,

1): vīnstīgām, kas agruo salnu nuosārtuotas Daugava 1936, S. 105; ‡

2) intr., rötlich (rot) werden:
kuoku lapas bija nuosārtuojušas Vanagu ligzda 182. ‡ Refl. -tiês, sich rötlich (rot) färben : nuosārtuojusies un nuobalsinājusies kâ lelle Jauns. Augšz. 211. jau rīta puse nuosārtuojusies; lēks drīzi saule Vank.

Avots: EH II, 84

nùosā`rtuôt, tr., rötlich machen; im Gesicht rot machen; nuosārtuošanas diena, ein gewisser Tag, da sie vermutlich bei Bier und Branntwein sich rote Gesichter zulegen L.

Avots: ME II, 844

I sārtuot "scherzen" L. ("in ihren ziņģes bräuchlich").

Avots: ME III, 808

II sā`rtuôt, rot schminken Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "schminken"): ar krāsli s.

Avots: EH XVI, 473

II sā`rtuôt C., sãrtuôt Siuxt, I) tr., röten U.: blāzma sārtuo debešus Skalbe. austra saviem ruožu pirkstiem mākuonīšus sārtuoja Asp.;

2) intr., erröten
L., rot werden U.: viņa vaigs sārtuo, rötet sich U. tur re̦dz... brūklenes sārtuojam Janš. rīt bālēs, kas pašu˙laik vēl sārtuo krašņumā Juris Brasa 427. Refl. -tiês, sich röten, sich verzfärben L.: tev vaidziņi sārtuojas skaisti Janš. viņam sārtuojās . . . ausu gali MWM. X, 481. debess sārtuojas A. v. J. I903, S. 99. jau sārtuojas ziemsvē̦tku rīts Vēr. v. J. 1904, S. 388. Subst. sārtuošanas diena, ein Tag, an dem sich die Letten rote Gesichter anlegen L., St.

Avots: ME III, 808

sasārtuôt, aufschichten, aufhäufen: s. žagarus čupā Golg., Warkl.

Avots: ME III, 728

sasārtuôtiês,

1) sich röten:
debess sasārtuojas Salis;

2) sich berauschen
Jürg.

Avots: ME III, 728