Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sēns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sēns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
lapsēns
lasēns
lasẽ̦ns, auch laša bē̦rns od. laša mauku bē̦rns Hr., Lachsforelle (salmo trutta L.) L., RKr. VIII, 103.
Avots: ME II, 423
Avots: ME II, 423
māsēns
mãsē̦ns,
1): auch (mit à 2 ) Saikava; mãsē̦ni AP., Kinder von Schwestern;
2): auch Lubn. n. BielU.;
3): auch Puhren n. FBR. XIV, 47; nu es tavus bāleliņus pa durvīm izvadīšu; nu es tavus maseniņus ar pagali šmidzināšu BW. 10857, 9.
Avots: EH I, 793
1): auch (mit à 2 ) Saikava; mãsē̦ni AP., Kinder von Schwestern;
2): auch Lubn. n. BielU.;
3): auch Puhren n. FBR. XIV, 47; nu es tavus bāleliņus pa durvīm izvadīšu; nu es tavus maseniņus ar pagali šmidzināšu BW. 10857, 9.
Avots: EH I, 793
māsēns
mãsē̦ns, f. māsene,
1) der Schwesterssohn
[N. - Peb., Warkh., Warkl.], die Schwestertocher U., Nigr.: māseniņi brāleliņi (Var.: māsu bē̦rni, brāļu bē̦rni) BW. 3850 var. - leiši palikuši tāļu pakaļā saviem māsē̦niem latviešiem Purap.;
2) mātes māsas dē̦ls [Kl.], U.;
[3) mãse̦ns (vielleicht mit e, aus ē̦) Ruj., Lautb., eine Art Deminutiv zu mãsa, die Schwester.]
Avots: ME II, 586
1) der Schwesterssohn
[N. - Peb., Warkh., Warkl.], die Schwestertocher U., Nigr.: māseniņi brāleliņi (Var.: māsu bē̦rni, brāļu bē̦rni) BW. 3850 var. - leiši palikuši tāļu pakaļā saviem māsē̦niem latviešiem Purap.;
2) mātes māsas dē̦ls [Kl.], U.;
[3) mãse̦ns (vielleicht mit e, aus ē̦) Ruj., Lautb., eine Art Deminutiv zu mãsa, die Schwester.]
Avots: ME II, 586
puisēns
‡ puĩsẽ̦ns: Demin. puĩsēnītis FBR. XVI, 94 (VL. aus A.-Ottenhof), voc. s. puisenīti BW. 12703, nom. pl. puisenīši BW. 12466 var.: tikušam puisē̦nam te˙pat auga līgaviņa BW. 12409, 10 var.
Avots: EH II, 321
Avots: EH II, 321
puisēns
puĩsẽ̦ns, Demin. von puĩsis, der Knabe, der Junge: puisīt[i]s biju, puisēniņš, nu vel vīrs taisījuos BW. 29872, 4. viena laiva meitu nāca, uotra jaunu puisēniņu 30973, 6.
Avots: ME III, 403
Avots: ME III, 403
pusēns
sausēns
sàusē̦ns 2 Bers., Fest., sausē̦ns N. - Peb., Nötk., sausāns (mit hochle. ā aus ē̦?), ein vertrockneter (aber noch nicht abgehauener N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) Baum Fest.; sàusē̦ns, verdorrter Baum od. Ast. trockenes Holzstück Jürg.: čūluodami dega... sārtā sakrautie sausē̦ni Saul. I, 66. puisis uzme̦t uz uguns pa sausē̦nam III, 227. jādze̦n skuķi uz pakrasti, lai salasa sausānus Jauns. III, 281; sausē̦ni, dürres Holz od. Reisig, verdorrte Äste und dergl. Peb., Festen, Druw., Lös., Sessw., Selsau, N. - Schwanb.; "hager, schwach": saûsē̦ns 2 cilvēciņš (aus Kurl. mitgeteilt).
Avots: ME III, 775
Avots: ME III, 775
sēns
sēns, -s: (mit ẽ ) auch AP., Ramkau, (mit è 2 ) Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lis., Liepna, Lubn., Mahlup, Nerft, Oknist, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Warkl., Zvirgzdine; sūdu s. AP., jeder nicht essbare Pilz.
Avots: EH II, 481
Avots: EH II, 481
sēns
trusēns
vērsēns
vērsēns
zosēns
zosēns
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atplēst
atplêst, ‡ Refl. -tiês "atdauzīties" Dunika, Kal: puisēns nu jau būs atplēsies, lai liekas nu mierā!
Avots: EH I, 159
Avots: EH I, 159
sēne
sẽne Ruj., Salis, Serbigal, AP., Lin., Iw., Wolm., PS., Deg., sẽne U., Spr., sė´ns 2 , -s Aahof n. FBR. IV, 50, Prl., Kl., Lös., Nerft, N.-Rosen, Laitzen, sēns, -s U., Spr., N.-Schwanb., Demin. sẽnĩte, sēntiņa RKr. VII; 101; MWM. VII, 51,
1) der Pilz:
sēnes lasīt, lauzt, Pilze suchen, brechen; sēnēs iet, aufs Sammeln von Pilzen ausgehn U. - akmeņu sēnītes, lichenes: kad cūkas neē̦d, tad viņām jāduod akmeņu sēnītes RKr. XII, 16; lapu sēne Konv. 1 214, agaricus L. RKr. II, 64; mušu sēne Etn. II, 11, Salis, der Fliegenpilz; purvu sēne(s), der Pfifferling U. (unter puor-); rugāju sēne, hydnum repandum Durben. Fig.: auss sēnīte, das Ohrläppchen;
2) sēnes sēj, sagt man, wenn es im Sommer wetterleuchtet
Mar. n. RKr. XV, 134. Aus liv. resp. estn. sēń dass., s. Thomsen Beröringer 279.
Avots: ME III, 827
1) der Pilz:
sēnes lasīt, lauzt, Pilze suchen, brechen; sēnēs iet, aufs Sammeln von Pilzen ausgehn U. - akmeņu sēnītes, lichenes: kad cūkas neē̦d, tad viņām jāduod akmeņu sēnītes RKr. XII, 16; lapu sēne Konv. 1 214, agaricus L. RKr. II, 64; mušu sēne Etn. II, 11, Salis, der Fliegenpilz; purvu sēne(s), der Pfifferling U. (unter puor-); rugāju sēne, hydnum repandum Durben. Fig.: auss sēnīte, das Ohrläppchen;
2) sēnes sēj, sagt man, wenn es im Sommer wetterleuchtet
Mar. n. RKr. XV, 134. Aus liv. resp. estn. sēń dass., s. Thomsen Beröringer 279.
Avots: ME III, 827
uzkabe
uzkabe,* ‡
2) "?": paņemt līdz visus vizuļus, ... tâ˙pat arī citu uzkabi A. Iksēns Makšķernieka piezīmes 8.
Avots: EH II, 724
2) "?": paņemt līdz visus vizuļus, ... tâ˙pat arī citu uzkabi A. Iksēns Makšķernieka piezīmes 8.
Avots: EH II, 724