Paplašinātā meklēšana

‡ kàmsē̦ns ² Lubn., = kamslis.

Avots: EH I, 583

lapsẽ̦ns, ein junger Fuchs: mazie lapsē̦ni līda pa vienam vien laukā LP. V, 180.

Avots: ME II, 422

lasẽ̦ns, auch laša bē̦rns od. laša mauku bē̦rns Hr., Lachsforelle (salmo trutta L.) L., RKr. VIII, 103.

Avots: ME II, 423

mãsē̦ns,

1): auch (mit à ² ) Saikava; mãsē̦ni AP., Kinder von Schwestern;

2): auch Lubn. n. BielU.;

3): auch Puhren n. FBR. XIV, 47; nu es tavus bāleliņus pa durvīm izvadīšu; nu es tavus maseniņus ar pagali šmidzināšu BW. 10857, 9.

Avots: EH I, 793

mãsē̦ns, f. māsene,

1) der Schwesterssohn
[N. - Peb., Warkh., Warkl.], die Schwestertocher U., Nigr.: māseniņi brāleliņi (Var.: māsu bē̦rni, brāļu bē̦rni) BW. 3850 var. - leiši palikuši tāļu pakaļā saviem māsē̦niem latviešiem Purap.;

2) mātes māsas dē̦ls [Kl.], U.;

[3) mãse̦ns (vielleicht mit e, aus ē̦) Ruj., Lautb., eine Art Deminutiv zu mãsa, die Schwester.]

Avots: ME II, 586

‡ puĩsẽ̦ns: Demin. puĩsēnītis FBR. XVI, 94 (VL. aus A.-Ottenhof), voc. s. puisenīti BW. 12703, nom. pl. puisenīši BW. 12466 var.: tikušam puisē̦nam te˙pat auga līgaviņa BW. 12409, 10 var.

Avots: EH II, 321

puĩsẽ̦ns, Demin. von puĩsis, der Knabe, der Junge: puisīt[i]s biju, puisēniņš, nu vel vīrs taisījuos BW. 29872, 4. viena laiva meitu nāca, uotra jaunu puisēniņu 30973, 6.

Avots: ME III, 403

‡ pusē̦ns Preiļi FBR. VIII, 10 "?".

Avots: EH II, 331

sàusē̦ns ² Bers., Fest., sausē̦ns N. - Peb., Nötk., sausāns (mit hochle. ā aus ē̦?), ein vertrockneter (aber noch nicht abgehauener N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) Baum Fest.; sàusē̦ns, verdorrter Baum od. Ast. trockenes Holzstück Jürg.: čūluodami dega... sārtā sakrautie sausē̦ni Saul. I, 66. puisis uzme̦t uz uguns pa sausē̦nam III, 227. jādze̦n skuķi uz pakrasti, lai salasa sausānus Jauns. III, 281; sausē̦ni, dürres Holz od. Reisig, verdorrte Äste und dergl. Peb., Festen, Druw., Lös., Sessw., Selsau, N. - Schwanb.; "hager, schwach": saûsē̦ns ² cilvēciņš (aus Kurl. mitgeteilt).

Avots: ME III, 775

sēns, -s: (mit ẽ ) auch AP., Ramkau, (mit è ² ) Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lis., Liepna, Lubn., Mahlup, Nerft, Oknist, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Warkl., Zvirgzdine; sūdu s. AP., jeder nicht essbare Pilz.

Avots: EH II, 481

sēns, -s, s. sẽne.

Avots: ME III, 827

trusē̦ns (unter trusis II): ein kleines Kaninchen AP.

Avots: EH II, 699

I vḕ̦rsē̦ns C., Wolm., (mit ḕ̦r ² ) KL, Prl., Schwanb. u. a., auch vērsenis Glück, ein heranwachsender Ochse U.: vienu vērseni nuo lieliem luopiem (einen Farren aus den Rindern) Glück IV Mos. 7, 21. pē̦rnie vērsēniņi BW. 30354, 1. vē̦rsē̦ns bļauj Anekd. IV, 248.

Avots: ME IV, 565

II vē̦rsē̦ns N.-Peb., = vērsītis.

Avots: ME IV, 565

zuosē̦ns: mit ùo ² Lubn., Pilda.

Avots: EH II, 813

zuosē̦ns Bauske, Stenden, = zùosulē̦ns: zuosens gāginājis LP. VI, 247.

Avots: ME IV, 759

atplêst, ‡ Refl. -tiês "atdauzīties" Dunika, Kal: puisēns nu jau būs atplēsies, lai liekas nu mierā!

Avots: EH I, 159

sẽne Ruj., Salis, Serbigal, AP., Lin., Iw., Wolm., PS., Deg., sẽne U., Spr., sė´ns ² , -s Aahof n. FBR. IV, 50, Prl., Kl., Lös., Nerft, N.-Rosen, Laitzen, sēns, -s U., Spr., N.-Schwanb., Demin. sẽnĩte, sēntiņa RKr. VII; 101; MWM. VII, 51,

1) der Pilz:
sēnes lasīt, lauzt, Pilze suchen, brechen; sēnēs iet, aufs Sammeln von Pilzen ausgehn U. - akmeņu sēnītes, lichenes: kad cūkas neē̦d, tad viņām jāduod akmeņu sēnītes RKr. XII, 16; lapu sēne Konv. ¹ 214, agaricus L. RKr. II, 64; mušu sēne Etn. II, 11, Salis, der Fliegenpilz; purvu sēne(s), der Pfifferling U. (unter puor-); rugāju sēne, hydnum repandum Durben. Fig.: auss sēnīte, das Ohrläppchen;

2) sēnes sēj, sagt man, wenn es im Sommer wetterleuchtet
Mar. n. RKr. XV, 134. Aus liv. resp. estn. sēń dass., s. Thomsen Beröringer 279.

Avots: ME III, 827

uzkabe,* ‡

2) "?": paņemt līdz visus vizuļus, ... tâ˙pat arī citu uzkabi A. Iksēns Makšķernieka piezīmes 8.

Avots: EH II, 724