Paplašinātā meklēšana

àizsẽrêt, intr.,

1) versanden:
ar katru gadu kuģu piestātne palika se̦klāka, kamē̦r pēdīgi pavisam aizsērēja B. Vēstn. kad kultūras tēce sāk aizsērēt R. Sk. II, 8, C.;

[2) sich trüben (von Glas):
ar aizsērējušiem, pusakliem luogiem Austriņš, Māras zemē ² 9; vgl. aizmilzt].

Avots: ME I, 49

ìesērêt, ìesērît Spr., intr., sich festsetzen (vom Sande im Wasser, auch fig.): iespaidi, kādi bij iesērējuši viņa smadzenēs Stari II, 878.

Avots: ME II, 63

‡ nùosẽrêt, Perfektivform zu sērêt 1. Refl. nùosērẽjums, das Gelagerte, das Resultat des Versandens, der Bodensatz: kaut kāds nepatīkams n. bija nuogulies viņa dvēselē Daugava 1928, S. 1262.

Avots: EH II, 84

pìesẽrêt, pìesẽruôt, mit Sand od. Schlamm überführt werden: piesērē kâ lielceļa grāvis Alm. Subst. pìesẽrẽjums, Versandung: upju piesērējumi MWM. VI, 495. e̦ze̦ru piesēruojumu apakšā Konv. 55.

Avots: ME III, 288

sasèrêt ² Lis., = pìesẽrêt.

Avots: ME III, 728

‡ II sasērêt Adsel "= sasḕrsnît".

Avots: EH XVI, 446

sērêt,

1): "überführen, flach"
ME. III, 82S zu ersetzen durch "überführt werden, versanden, seicht"; versanden Segew.; ‡

4) an-, dahinspülen
Segew.: sē̦rē̦ta smilts. tur Gauja ē̦d ārā un sērē pruojām.

Avots: EH II, 482

sērêt, intr.,

1) mit Sand od. Schlamm überführen, flach werden
Wid.;

2) = sḕ̦rsnuot I Adsel (mit è ² );

3) (in der Kehle) bitter werden:
man rīklē sèrē ² (dūmiem cē̦rtuot rīklē) Sussei; in der Bed. 3 zu sē̦rs III.

Avots: ME III, 828

‡ gļe̦tkat Salis "sastāties, sasērēt": milti var zirgan vē̦de̦rā g.

Avots: EH I, 396

[*I  melst, zu erschliessen aus aizmelst Druva I, 392 "aizaugt, piesērēt"; vgl. (aiz)melzt.]

Avots: ME II, 599

pìezẽlêt(?), = piesērēt: tâ kâ uosta piezēlējusi, tad kuģi tanī vairs nevar iebraukt Sackenhausen; vgl. pìesẽlêt.

Avots: ME III, 312

*II sirt: "schlammen, sērt" Kalz. n. Dabner; "an-, wegspülen, sērēt" Segew.: tur tiek grauzts un sirts. ūdens slīd sirdams gar pakalnu. tur siŗ klāt.

Avots: EH II, 489

I tèce ² Prl., Kr. (li. tėkė˜ "eine tiefe, von der Stromung nicht bewegte Stelle im Fluss"), das Rinnsal (tecīte) Dr.; ein morastiger Bach (tēce und tēcis) U.; ein Wiesenbach N.-Platonen, (mit ê ² ) Dunika; "ein kurzes Flüsschen" (mit è ² ) Warkl.; ein altes, ausgetrocknetes Flussbett (mit è ² ) Sessw.; "ze̦ma vieta, pa kuo sūcas ūdens, kas var izsikt" (mit ê ² ) Bauske, (mit è ² ) Gr.-Buschh.; eine nasse Niederung im Felde (tēce und tēcis) U.; eine feuchte Niederung, wo Laubbäume wachsen Saikava; ein Morast Lvv. II, 125 (aus Santen); "eine Stelle zwischen Feldern, wo Gras wächst" (mit ē) Drosth.; eine Wiese Lvv. II, 108 (aus Ahs.); ein Wald 1, 111 (aus Wolmarshof); ein Feld I, 98 (aus Mojahn); eine überschwemmte Stelle ohne Stromung (tècis ² ) Nerft; eine Weide II, 141 (aus Schlampen): piens mazās tēcītēs un ezeriņuos izplūda pa plānu Līgotnis Stästi II 58. upes tēce Celm. ūdens vēl turas tēcē N.-Platonen. uz šiem puduriem re̦dz pļavu tēcītes Aps. V, 7. viņš atradīs ceļus un tēces Vēr. II, 882. (fig.) kad kultūras tēce sāk aizsērēt R. Sk. II, 8. - Vgl. auch die Gesindenamen tēces ² Lvv. 11, 74 (aus Dobl.), tēči I, 67 (aus Serbigal) und tēcupe ² I, 78 (aus Aahof). Zu tecêt.

Avots: ME IV, 169, 170