Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sēra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sēra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

nosēras

nuõsẽ̦ras, ein Anflug von Wehmut: kaislība izplūst ilgās; mīlestība pāriet nuosē̦rās Zalkt.

Avots: ME II, 845

sēra

sē̦ra, s. sẽ̦ras I.

Avots: ME III, 827

sēra

I sē̦ra,

2): dubļus, sē̦ras Cīgra 127.

Avots: EH II, 481

sēra

I sē̦ra,

1) sẽ̦ras Laidsen, der Schinn, Schelfer:
sẽ̦ra izē̦d matus nuo galvas Matkuln, Sassm.;

2) der Schlamm
L.: Salacas.. . straumē nav .., daudzās upēs tik parastuo sē̦ru A. Melnalksnis Mazsalaca 7. Wohl zu sērt II.

Avots: ME III, 827

sēra

III sẽ̦ra: lietus s. (Regenwolke) Salas pag. lietus nāk sẽ̦ram ebenda. kāda sẽriņa būs ebenda; eine Regenwolke (mit "ê̦" 2 ) Markgrafen.

Avots: EH II, 481

sēra

III sẽ̦ra "?": uznāca auksta sē̦ra Deg.

Avots: ME III, 827

sērainīte

sē̦rainīte, die Trauernde, Traurige: Staburadze sē̦rainīte Aus.

Avots: ME III, 827

sērains

sē̦raîns: s. (mit ẽ ) laiks Kaugurciems "pē̦rkuona laiks". sẽ̦re̦ns ūdens Seyershof.

Avots: EH II, 481

sēras

I sẽ̦ras: sūras s. BW. 8539.

Avots: EH II, 481

sēras

I sẽ̦ras Karls., Iw., sè̦ras 2 Kl., Prl., auch der Sg. sē̦ra L., U., der Kummer, Harm, die Traurigkeit U.: uz... sejām bija lasāmas... dzijas sē̦ras B. Vēstn. ķēniņu bij apstājušas sē̦ras LP. VI, 503. sēru drēbes od. drānas, die Trauerkleider. sē̦ruojiet, bāleliņi,... paklājiet sē̦ru (Var.: trūves) deķi! BW. 17937 var. sāk bērinieki sabraukt sē̦ru mājā (im Trauerhause) RKr. XI, 80. sēru vēsts, die Trauerbotschaft. - sē̦ru vītuols Konv. 2 2099, die Trauerweide. Vgl. sē̦rs I.

Avots: ME III, 827

sēras

II sē̦ras, Schwefel Manz. Lett.: lika dievs uguni un sē̦ras nuo de̦be̦su līt Manz. Post. I, 19. upes pārvērtīsies par darvu un . . . pīšļi par sē̦rām Glück Jes. 34,9. - Vgl. sẽ̦rs II.

Avots: ME III, 827

sēras

III sē̦ras "eine Art Regen" (aus Livl. angegeben): šuogad būs sviesta gads: biezas sē̦ras (gelber Staub um Regenpfützen) nuolijušas Gaweesen. Wohl zu sẽ̦ras II.

Avots: ME III, 827

sērauts

sē̦rauts,* der Trauerschleier: kâ sē̦rauts pār viņu smalka migla tinas R. Sk. II, 125.

Avots: ME III, 828

sēravots

sẽ̦ravuots* Konv. 2 411, die Schwefelquelle.

Avots: ME III, 828

Šķirkļa skaidrojumā (2)

lāva

lâva,

1): auch Salis, Wessen, Wolm.: pirtī uz lāvas BW. 20896, 1; plats kâ l. (von dicken Menschen)
Grenzhof (Mežmuiža); "ein dicker, plumper Menseh" AP.;

2): eine Bettstelle
Lubn. n. BielU.; "gulta" AP. (ehemals), Auleja, Warkl.;

3): sìena kaudzes (Salis, Seyershof) oder kaudžu (Kegeln, Orellen, BW.32391) l.;

4): auch AP., Orellen, Salis, Seyershof, Siuxt, (nur von 2 Darrbalken)
Frauenb.; auf 2 oder 3 Darrbalken aufgeschichtetes Getreide Iw.: rijā sēra trīs, četras lāvas; lāva stāv uz divi vai trīs ārdiem; "metiens, eine Lage Getreide auf der Tenne zum Dreschen" BielU.; rija ... piesē̦rusies pilna līdz pēdējai lāvai Pas. XIII, 113;

5): auch (die Kette von den Weberhefteln bis zum
buomis) AP., ("nuo krūšu buomīša līdz buomjam") Erlaa; ‡

6) lâču l. Salis, ein Brettergestell auf einem Baum, auf dem sitzend man Bären nachstellt.

Avots: EH I, 730

sierēt

siẽrêt Wolm., Serbigal, Salis, Pernigel, -ẽju,

1) spazieren, auf und niedergehen
U.: es redzēju trīs meitiņas jūŗu malu sierējuot BW. 13281. jājiet jāšus, bāleliņi, kuo kājām sierējiet? 26700. veļu māte priecājās, kapa malu sierē̦dama (Var.: staigādama, te̦kādama ) 27538 var. kungs sierē pa istabu, geht im Zimmer auf und nieder U.;

2) besuchen
U. Wenigstens in der Bed. 1 (in livischer Aussprache? vgl. liv. sier und estn. sērama dass.) aus ciẽrêt.

Avots: ME III, 859