Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sēris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sēris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

sēris

sẽris: eine Untiefe (im Wasser) Seyershof: vēži dzīvuo gar sēŗiem.

Avots: EH II, 482

sēris

sẽris Wolm., sēris Wid., eine Sandbank (im od. am Flusse Wolm.). Zu sẽrt II; vgl. sēre.

Avots: ME III, 828

Šķirkļa skaidrojumā (6)

aizsērt

àizsẽrt, tr., mit Erde, Sand, Schlamm, auch Steinen ein Wasser anfüllen, abdämmen; in den lettischen Märchen die Arbeit des Teufels: ve̦lns vienreiz apņēmies Daugavu aizsērt LP. V, 383. citā reizē ve̦lns aizsēris Ķe̦gumu ib.

Avots: ME I, 49

birt

bir̃t, -stu, biru (li. birti), intr., streuen, aus-, abfallen, rieseln, fliessen (von Tränen): birst ābelei balti ziedi, birst man gaužas asariņas. Sprw.: kâ lapas birst, tâ cilkē̦ki mirst. ne˙vienam milti nebirst nemaļuot; kad maļ,tad birst. asaras birst kâ pupas, zirņi; vārdi birst kâ pupas od. krusas graudi, od. vārdi tam bira kâzem brauktuves spaļi. krusa birst, es hagelt; sviedri birst, der Schweiss rinnt, perlt; labība, rudzi, auzas birst, rieselt aus, zuweilen mit Zusatz: ārā; šuogad labība, rudzi labi birst, gibt viel aus; piesēris riju ar labību, bet kuļuot ne˙kas nebiris LP. VI, 78. Zu bẽrt.

Avots: ME I, 298

nosērot

nùosẽ̦ruôt,

1) tr., vertrauern:
skuķe, kas savu jaunību tâ nuosē̦ruo B. Vēstn.;

2) intr., eine Zeit trauern:
gadu un seši nedēļi jānuosē̦ruo LP. VII, 508. Refl. -tiês, sich abkümmern, sich abhärmen: nuosē̦ruojies es siŗuoju pa debesīm Vēr. II, 968. Bei Dünsb. ein Part. akt. nuosēris, traurig.

Avots: ME II, 845

piesērt

I pìesērt riju, Getreide auf die Darre legen Mag. XIII, 2, 45: piesēris riju ar labību, bet kuļuot ne˙kas nebiris LP. VI, 78.

Avots: ME III, 288

sērs

IV sērs (für sēris?) die Sandbank im Meere U.

Avots: ME III, 830