Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sērot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sērot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
apsērot
apsẽ̦ruôt, v tr., betrauern: viena būdama varēja savu Valtiņu apsē̦ruot un apraudāt Lautb.
Avots: ME I, 119
Avots: ME I, 119
atsēroties
iesērot
izsērot
izsēroties
izsẽ̦ruôtiês, sich zur Genüge abhärmen: visu auguošu vasariņu tas jau izsē̦ruojās tiku tikām Alm.
Avots: ME I, 796
Avots: ME I, 796
nosērot
‡ II nùosē̦ruôt, (ver)schlämmen Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês, sich verschlämmen ebenda.
Avots: EH II, 84
Avots: EH II, 84
nosērot
nùosẽ̦ruôt,
1) tr., vertrauern:
skuķe, kas savu jaunību tâ nuosē̦ruo B. Vēstn.;
2) intr., eine Zeit trauern:
gadu un seši nedēļi jānuosē̦ruo LP. VII, 508. Refl. -tiês, sich abkümmern, sich abhärmen: nuosē̦ruojies es siŗuoju pa debesīm Vēr. II, 968. Bei Dünsb. ein Part. akt. nuosēris, traurig.
Avots: ME II, 845
1) tr., vertrauern:
skuķe, kas savu jaunību tâ nuosē̦ruo B. Vēstn.;
2) intr., eine Zeit trauern:
gadu un seši nedēļi jānuosē̦ruo LP. VII, 508. Refl. -tiês, sich abkümmern, sich abhärmen: nuosē̦ruojies es siŗuoju pa debesīm Vēr. II, 968. Bei Dünsb. ein Part. akt. nuosēris, traurig.
Avots: ME II, 845
pasērot
pasẽ̦ruôt, intr., ein wenig trauern, sich sehnen: varē̦tu kuopā pasē̦ruot pēc dzimtenes Janš. Refl. -tiês, im Herzen ein wenig trauern: par drauga nāvi; sich sehnen: pēc ve̦cākiem.
Avots: ME III, 97
Avots: ME III, 97
piesērot
pìesẽ̦ruôt, eine Zeitlang, zur Genüge trauern: kuo tu nu daudz piesē̦ruosi? C.; vgl. auch piesẽrêt.
Avots: ME III, 288
Avots: ME III, 288
sasērot
sērot
I sẽ̦ruôt, sè̦ruôt 2 Kl., intr., trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai sē̦ruoja kumeliņš pēc tās jaunas līgaviņas BW. 15830. es sē̦ruoju par savu vīru Rainis. pilsgalms lielkņaza nāves gadījuma dēļ sē̦ruo vienu nedēļu B. Vēstn. Refl. -tiês, sich bekümmern, sich grämen, trauern U.: nesē̦ruojies pēc savas sievas! LP. IV, 39. iedzīvuotāji sē̦ruojuoties pēc ķēniņa meitām, kuŗas ērglis aiznesis VI, 537. kuoki, it kâ līdzi sē̦ruodamies, ir nuome̦tuši svē̦tku uzvalku JK. III, 1.
Avots: ME III, 832
Avots: ME III, 832