Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sērot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sērot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizsērot

‡ àizsẽ̦ruôt Ahs., = àizsẽrêt 1.

Avots: EH I, 47

apsērot

apsẽ̦ruôt, v tr., betrauern: viena būdama varēja savu Valtiņu apsē̦ruot un apraudāt Lautb.

Avots: ME I, 119

atsēroties

‡ atsẽ̦ruôtiês, zur Genüge trauern.

Avots: EH I, 164

iesērot

ìesẽ̦ruôt ,* mit Schwefel desinfizieren: trauks iesē̦ruots A. XX, 592.

Avots: ME II, 63

izsērot

[izsẽ̦ruôt, mit Schwefel ausräuchern Wid.]

Avots: ME I, 796

izsēroties

izsẽ̦ruôtiês, sich zur Genüge abhärmen: visu auguošu vasariņu tas jau izsē̦ruojās tiku tikām Alm.

Avots: ME I, 796

nùosẽ̦ruôt,

1) tr., vertrauern:
skuķe, kas savu jaunību tâ nuosē̦ruo B. Vēstn.;

2) intr., eine Zeit trauern:
gadu un seši nedēļi jānuosē̦ruo LP. VII, 508. Refl. -tiês, sich abkümmern, sich abhärmen: nuosē̦ruojies es siŗuoju pa debesīm Vēr. II, 968. Bei Dünsb. ein Part. akt. nuosēris, traurig.

Avots: ME II, 845

nosērot

‡ II nùosē̦ruôt, (ver)schlämmen Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês, sich verschlämmen ebenda.

Avots: EH II, 84

pasērot

pasẽ̦ruôt, intr., ein wenig trauern, sich sehnen: varē̦tu kuopā pasē̦ruot pēc dzimtenes Janš. Refl. -tiês, im Herzen ein wenig trauern: par drauga nāvi; sich sehnen: pēc ve̦cākiem.

Avots: ME III, 97

piesērot

pìesẽ̦ruôt, eine Zeitlang, zur Genüge trauern: kuo tu nu daudz piesē̦ruosi? C.; vgl. auch piesẽrêt.

Avots: ME III, 288

sasērot

sasē̦ruôt,

1) "?": visu viņas... izteica..., kas bija sasē̦ruojis dvēselē par tiem... gadiem Dz. V.;

2) trauernd erlangen:
kuo nu sē̦ruodams sasē̦ruosi? tâ˙pat jādzīvuo vien būs Fehsen;

3) eine gewisse Zeit hindurch trauern:
viņa visu laiku sasēruoja pēc nelaiķa Vank.

Avots: ME III, 728, 729

sērot

I sẽ̦ruôt, sè̦ruôt ² Kl., intr., trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai sē̦ruoja kumeliņš pēc tās jaunas līgaviņas BW. 15830. es sē̦ruoju par savu vīru Rainis. pilsgalms lielkņaza nāves gadījuma dēļ sē̦ruo vienu nedēļu B. Vēstn. Refl. -tiês, sich bekümmern, sich grämen, trauern U.: nesē̦ruojies pēc savas sievas! LP. IV, 39. iedzīvuotāji sē̦ruojuoties pēc ķēniņa meitām, kuŗas ērglis aiznesis VI, 537. kuoki, it kâ līdzi sē̦ruodamies, ir nuome̦tuši svē̦tku uzvalku JK. III, 1.

Avots: ME III, 832