sērsni
sḕ̦rsni (unter sē̦rsna): auch AP.; kad uznāca s. Austriņš Raksti VII, 117. pār marta sē̦rsniem V, 304.
Avots: EH II, 482
Avots: EH II, 482
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sērsni' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sērsni' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sērsna
sē̦rsna L., U., Etn. I, 49, Meiran, sē̦rsns U., Schwanb., Mar., sḕrsnis Jürg., Drosth., Nötk, sērsnis Etn. I, 49, Plur, sḕ̦rsni C., Ramkau, sḕ̦rsni 2 Saikava, Bers., Lis., Golg., Sessw., Heidenfeld, Meselau, Kl., sḕršņi Ramkau, sêršņi 2 Matkuln, Ahs., sēršņi Oppek. n. Etn. I, 49, sērsnes Etn. III, 145, Reiffrost, Nachtfrost im Frühling U.; Harst überm Schnee U., Etn. I, 49, Meiran, Schwanb., Mar.: sniegam tik stipra sē̦rsna, ka visur pa virsu vien iet Janš. Dzimtene V, 159. nevar kâ sasālušā iet pa sērsnēm Aps. V, 32. sniegu, sē̦rsnu tur nuobridu BW. 26613, 2 var. pa sēršņiem labi stāigāt Etn. 1, 49. sēršņi ilgi nepastāv ehenda. sē̦rsnu laiks, der Frühling Etn. I, 49. sē̦rsnu mēnesis, der März ebenda, U. sē̦rsnu zaķis,
a) der Märzhase
U.;
b) ein unbeständiger, unzuverlässiger Mensch
J. Neimanis. Nebst sē̦rsksna, sē̦rsma, sē̦rstu laiks zu li. širšnýti "sich mit Reif bedecken", širkšnas "Reif" le. sar̂ma (s. dies) u. a., vgl. auch Būga PFB. LXXV, 143 und KSn. I, 290.
Avots: ME III, 831
a) der Märzhase
U.;
b) ein unbeständiger, unzuverlässiger Mensch
J. Neimanis. Nebst sē̦rsksna, sē̦rsma, sē̦rstu laiks zu li. širšnýti "sich mit Reif bedecken", širkšnas "Reif" le. sar̂ma (s. dies) u. a., vgl. auch Būga PFB. LXXV, 143 und KSn. I, 290.
Avots: ME III, 831