sĩpa Karls.,
ein Orkan, Sturm aus der See L., U.:
sacēlās tāds viesulis, tādas sīpas, ka jūŗa putās balta vārās LP. V, 85.
tas ... nav viesulis, tas ir īliņš vai sĩpa Janš. Bandavā II, 366.
vēja sīpas dze̦nā savas trakās sniega straumes Druva I, 859.
kâ sīpa-vē̦tra silu laužuot gŗauj Rainis. Plur.
sīpes, Windstösse auf dem Meeresspiegel Seifert Chrest. III, 3, 197:
rāmuo jūŗasspuoguli pie apvāršņa piepēži pārsprūda sīpes Plūd. MWM. v. J. 1898, S. 175.
Zu sīpenêt, sīpêtiês? Vgl. auch Petersson Zwei sprachl. Aufs. 15 und Fick Wrtb. III4, 89.Avots: ME III,
855