Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sūce' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sūce' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

piesūceknis

pìesūceknis,* der Saugnapf (bei Insekten) Dr.

Avots: ME III, 299


sūce

sûce 2 ,

2): ein Leck
(mit û 2 ) Karls.;

4) "?": mīļi vārdi nespēj tās sāpju sūces tvert Rainis Dz. un d. II, 405.

Avots: EH II, 606


sūce

sûce 2 Karls.,

1) eine Scharte
L.;

2) eine Lücke im Boote
U., ein Leck (mit ù ) Ermes, Nötk., Drosth.: lai "Palladas" sūci padarītu nekaitīgu MWM. X, 237. pie sudmalnieka bij dambis sūci dabūjis A. v. J. 1898, II, 150;

3) was zum Saugen dient, ein Saugrüssel:
dēle piestiprinās cieši ar vē̦de̦ra sūci Konv. 2 562. ar glāžu sūci A. XI, 515; der Schwamm MWM. VIII, 93: ar sūci... spaidīja tam uz pieres... brūci Apskats 1903, S. 374; = knupis 2 (Zulp) MWM. 1896, S. 232 (a. s. sūci); eine Pfeife Korwenh. In der Bed. I wohl nebst li. šùkė "Scharte" zu suka; in der Bed. 3 und wohl auch in der Bed. 2 zu sùkt.

Avots: ME III, 1129


sūceklis

sūceklis,

1) der Schwamm
Konv. 2 915, Stari II, 800: uzspiedu sūcekli Apskats 1905, S. 67;

2) was zum Saugen dient, ein Saugheber
Etn. II, 161, ein Saugrüssel: pie kājām viņai re̦dzami sūceklīši Jaun. R. III, 65.

Avots: ME III, 1129


sūcene

sùcene 2 , ‡

2) anchusa arvensis (mit û 2 ) Ramkau.

Avots: EH II, 606


sūcene

sùcene 2 Lis., die Aftermündung: duošu pa sūceni!

Avots: ME III, 1129


sūcenis

sùcenis C.,

1) ein Schwamrn
Jaun. Dr. 1901, S. 125;

2) spiežamais sūcenis Dr., Druckpumpe;

3) s. sūciens.

Avots: ME III, 1129


sūcens

sūcens,

1) ein Zeuglappen zum Filtrieren
Kronw. n. U.; zu sùkt;

2) s. sūciens.

Avots: ME III, 1129

Šķirkļa skaidrojumā (4)

sūciens

sûciens 2 ,

1): auch (mit ū ) Spahren, (sûce̦ns 2 ) Stenden, (sūcens) Suhrs; tecināt ... sūcienu Janš. Mežv. ļ. II, 95; ‡

2) einmaliges Saugen od. Pumpen:
pumpis ar vienu sûciẽnu 2 duod divi litri ūdens Jürg. Wohl (wegen des ū ) auch in der Bed. 1 zu sùkt.

Avots: EH II, 606


sūciens

sûciens 2 Kandau, Pilten, Valgāle, Dond., sūcens Mag. IV, 2, 149, U., Bielenstein Holzb. 386, sūcenis Wid., sûce̦ns 2 Wandsen, sûcans 2 Dond., a. s. sūceni Plūd. Rakstn. I, 64, gesponnener Faden (sūciens Dünsberg) Hug. n. U., ein kurzer Garnfaden Spiess n. U., der Faden der Spinne: laidu garu sūceniņu (Var.: pasūciņu) BW. 7009, 1 (aus Sassm.). duod man vienu sūcienu dzijas! Dond. šis sūciens ļuoti sanazguojies ebenda. Wohl zu sukt I.

Avots: ME III, 1129, 1130



suka

I suka,

1) Bürste, Pferdestriegel
U., Hechel Dond., Memelshof: drēbju suka tam staigājuse pāri MWM. VI, 565. grib Krišu Lakstu reiz dabūt pie sukas Krišs Laksts 33. lietuvē̦nu... aizdze̦n ar linu suku LP. VII, 132, zirgu sukas;

2) das Kämmen; das Prügeln
Spr.;

3) = suķe 1 U. Plur. sukas (li. šùkos "der Kamm"),

1) die Hechel
Dunika, U., Bielenstein Holzb. 373; eine Vorrichtung zum Abhauen der Samenköpfchen des Flachses Stelph., Memelshof, Bielenstein Holzb. 518 (mit Abbila.); Bürsten, mit denen man leinenes Garn auf dem Webstuhl vor dem Weben anfeuchtend glättete Ronneb.; Kopfbürste H. Bl. Stud. 12: linu sukas (= suseklis) RKr. VI, 76, Mar. n. RKr. XV, 138; vilnas sukas Mar. n. RKr. XV, 138; Pferdestriegel Dunika;

2) Prügel
Rudbahren u. a.: sukas saduot bē̦rniem Dunika. sukas apsuolīt LP. I, 155. dabūt sukas Memelshof, Wain., LP. VI, 549;

3) suku lini Etn. III, 72, 74 und 134, Flachs zum Spinnen
Lis., Ruj. Nebst sukât, sukums zu slav. *sъčetь in polab. sacė´t "Hechel, Bürste, Borste", r. щеть "Borste" (s. Mikkola RSl. I, 18 und Trautmann Wrtb. 309 f.) und vielleicht (s. Charpentier MO. II, 29 f. und Bezzenberger BB. XXVII, 170 f.) zu ai. š̍ūka- "Granne, Stachel", av. sūkā "Nadel", vgl. auch Persson Beitr. 190 f. und Thomsen Beröringer 226, sowie sūce 1.

Avots: ME III, 1116, 1117