Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sūnīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sūnīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

pasūnīties

‡ I pasūnîtiês Warkl., im Begriff sein, böse zu werden (?): vērsis pasasūnējās uz manim.

Avots: EH XIII, 178

pasūnīties

‡ II pasūnîtiês Welonen "pavirzīties" (?): vērsis pasūnījās uz manu pusi.

Avots: EH XIII, 178

pasūnīties

‡ III pasūnîtiês Remten "= ‡ pasuînîtiês".

Avots: EH XIII, 178

sūnīt

I sūnît, ein Gemüsebeet mit Moos belegen (um den Boden feucht zu erhalten) Druw.; beim Dachdecken unter die Schindeln Moos legen, damit Schnee nicht durchdringt (mit û 2 ) Gr. - Roop; s. auch sûnuôt.

Avots: ME III, 1133

sūnīt

II sūnît (?), = sunît: vēl sūnī tevi klātu Zeif. III, 3, 55

Avots: ME III, 1133

sūnīt

III sūnît, lange schlafen Wid.

Avots: ME III, 1133

sūnīties

‡ sûnîtiês, -ījuôs Warkl. "gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet šķēršļu dēļ nevarēt".

Avots: EH II, 608

Šķirkļa skaidrojumā (4)

sūne

sûne (unter sûna): auch Fehteln, Heidenfeld, Lasd.; ēd, krauklīti, purva sūnes! (Var.: sūnus [?] und sūni [od. zum nom. sūnis?]) BW. 15144 var. purva sūnītē 34371 var.

Avots: EH II, 608

sūnot

sûnuôt,

1) sûnît Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Adl., Gr. - Buschhof, mit Moos bewachsen:
lai... bērnība... sūcnuo kā šis akmens Stari II, 512. nekuoptas ābeles sāk sūnīt Fest. līdakas nāk sūnīt ("ar sūnu apaugt") Lub. sūnuotu celiņu Pas. IV, 382;

2) tr., mit Moos verstopfen
Wid. Subst. sûnuotājs, wer mit Moos bewāchst: mežs, tu sūnuotājs! Druva I, 616.

Avots: ME III, 1133

virsaune

vìrsaûne 2 Saikava, vìrsaune 2 Golg., Heidenfeld, Lös., Lubn., Meiran, Selsau, virsaune Bers., (nach BW.) Erlaa, Festen, Kokn., Meselau, Sessw., Stockm., vìrsaûna 2 Prl., vìrsûne 2 (li. viršúnė) Sussei n. FBR. VII, 131, Erlaa und Ogershof n. FBR. Xl, 11, Baltinow n. FBR. XI, 125, Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Oknist, Warkh., Zvirgzdine, vìrsūne 2 Warkl., vìrsūne 2 Preili n. FBR. VIII, 10, virsūne Bers., Meselau, virsune U., Selburg, (nach BW.) AP., Festen, Kokn., Kreuzb., Saucken, Setzen, Wessen, virsūna Stockm. n. FBR. VIII, 84, loc. s. virsunā BW. 11220 var., loc. s. vìrsūnī 2 Pas. I, 298, vìrsuone 2 Saikava, Sessw., (mit ir̂ 2 ) AP., virsuone Ihlen, virsuonis U., = virsuotne, der Wipfel, Gipfel: priedei kupla virsūnīte. (Var.: virsaunīte, virsuotnīte) BW. 21321. nava kupla virsaunīte (Var.: virsunīte, virsuotnīte) 10805. zaļa bē̦rza virsaunīti (Var.: virsuonīti, virsunīti, virsuotnīti) 24407, 1. egles virsuonē (Var.: virsaunē̦galiņā) BWp.2357, 2 var. egles zari saguluši uz bērziņa virsuonītes BW. 9602. lai skan meža virsunītes 224, 9. bē̦rza virsunē Pas. IV, 382. nuoraušu nuo virsūnes skaistākuo ābuoli 47 (aus Višķi). priedes vìrsūnē 2 VII, 386. kalna virsuonē VI, 428. kuoku, kam virsune pie zemes nuoliekusies LP. V, 123. saķēra uozuolam aiz virsunes VII, 787. ruobainas virsaunes Vēr. Il, 1094. Zu vìrsus.

Avots: ME IV, 610, 611

virsotne

virsuotne, der Gipfel: zaļa egle, caune grauza virsuklīt[i] Var.: (virsaunīti, virsūnīti, virsuotnīti) BW. 4210 var.

Avots: ME IV, 614