Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sūnot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sūnot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizsūnot

àizsûnuôt, tr., intr., mit Moos bewachsen, mit Moos verstopfen: sūnas, ar kuo baļķu šķirbas aizsūnuot LP. I, 169.

Avots: ME I, 53


izsūnot

izsûnuôt, izsûnât, intr., durch Ansetzung von Moos schadhaft werden: tādai dzraudzībai izčākstējuši un izsūnuojuši pamati A. IX, 123.

Avots: ME I, 808


nosūnot

nùosûnuôt,

1): alus muca pagrabā nuosūnuoj[u]šu muguriņu Tdz. 56243; ‡

2) von Moos säubern
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Moos"). ‡ Refl -tiês, = nùosûnuôt 1: nuosūnuojies akmens gŗūti kustināms Birk. Sakāmv. 82.

Avots: EH II, 93


pārsūnot

pãrsûnuôt, tr., intr., mit Moos belegen, bewachsen: sūnām pārsūnuotas vietas.

Avots: ME III, 179


piesūnot

pìesūnuôt, sich mit Moos bedecken, sich mit Moos anfüllen: pìezemdējis, piesūnuojis valks Janš. Dzimtene 2 II, 144.

Avots: ME III, 299


sasūnot

sasūnuôt (unter sasūnât),Refl. -tiês U. (unter sūnuot) "bemoosen".

Avots: EH XVI, 452


sūnot

sûnuôt,

2): auch (kalfatern)
AP., Karls., Orellen, Ramkau.

Avots: EH II, 608


sūnot

sûnuôt,

1) sûnît Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Adl., Gr. - Buschhof, mit Moos bewachsen:
lai... bērnība... sūcnuo kā šis akmens Stari II, 512. nekuoptas ābeles sāk sūnīt Fest. līdakas nāk sūnīt ("ar sūnu apaugt") Lub. sūnuotu celiņu Pas. IV, 382;

2) tr., mit Moos verstopfen
Wid. Subst. sûnuotājs, wer mit Moos bewāchst: mežs, tu sūnuotājs! Druva I, 616.

Avots: ME III, 1133


uzsūnot

uzsûnuôt, ‡

2) beim Bauen auf einen Balken Moos so legen, dass es die Kerbe des über ihn zu legenden Balkens ausfüllt
Ramkau.

Avots: EH II, 735


uzsūnot

uzsûnuôt, an der Oberfläche mit Moos bewachsen: pļava drusku uzsūnuojusi Adiamünde.

Avots: ME IV, 386