sūrste
sũrste Siuxt, anhaltender, empfindlicher Schmerz: aptraipi de̦gumu māliem! tas nuoņe̦m sūrsti.
Avots: ME III, 1134
Avots: ME III, 1134
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sūrste' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sūrste' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sūrstēt
sũrstêt Wolm., Lems., Iw., -u, -ẽju,
1) empfindlich und anhaltend schmerzen
Bers., (mit ũ) Karls., Salis: zuobi sūrst U. vilkam sūrsteja āda LP. IV, 170. man sirds sūrst. rīkle sāka sūrstēt Vēr. II, 225. ruokas kaita tulznās sūrstuošās I, 1095. sūrstēs tavi vaigu gali BW. 23344 var. bļāvis, ka sūrstuot LP. V, 131;
2) siepen (wie bei Quetschwunden)
U.;
3) schlecht brennend viel Rauch geben:
tā zaļā malka jau ne˙maz nede̦g, bet tik sūrst krāsnī Kronw. Wenigstens in der Bed. 1 zu sũrs, s. Le. Gr. 587; vgl. sūstêt.
Avots: ME III, 1134
1) empfindlich und anhaltend schmerzen
Bers., (mit ũ) Karls., Salis: zuobi sūrst U. vilkam sūrsteja āda LP. IV, 170. man sirds sūrst. rīkle sāka sūrstēt Vēr. II, 225. ruokas kaita tulznās sūrstuošās I, 1095. sūrstēs tavi vaigu gali BW. 23344 var. bļāvis, ka sūrstuot LP. V, 131;
2) siepen (wie bei Quetschwunden)
U.;
3) schlecht brennend viel Rauch geben:
tā zaļā malka jau ne˙maz nede̦g, bet tik sūrst krāsnī Kronw. Wenigstens in der Bed. 1 zu sũrs, s. Le. Gr. 587; vgl. sūstêt.
Avots: ME III, 1134