sašust
sašust, ‡ Refl. -tiês, = sašust: par tādu atbildi drusciņ sašuties Dünsb. Trīs romant. gad. 90.
Avots: EH XVI, 455
Avots: EH XVI, 455
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sašust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sašust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
sašust
sašust, intr., gew. das Part. sašutis (auch U.) gebraucht, sich stark ärgern, vor Ärger ausser Fassung kommen, sich empören: karakungs sašūt briesmīgi LP. V, 315. tie par tādu neģēlību... sašūt Janš. Dzimtene V, 140. Vītuols bija sašutis par savām jūtām, par viņu svārstīšanuos Vēr. I, 1039. - Subst. sašutums, der Ärger, die Empörung: nāvīgs sašutums tuo sagrāba MWM. v. J. 1896, S. 477.
Avots: ME III, 759
Avots: ME III, 759
sašustīt
sašustît, ‡
2) eilig ausfindig machen (aufsuchen):
atraitnim sašustīja brūti Druw. n. RKr. XVII, 82.
Avots: EH XVI, 455
2) eilig ausfindig machen (aufsuchen):
atraitnim sašustīja brūti Druw. n. RKr. XVII, 82.
Avots: EH XVI, 455
sašustīt
sašustît, ausrichten, bewältigen (von einer Arbeit): ve̦cs var vairāk sašustīt Pernigel.
Avots: ME III, 759
Avots: ME III, 759