sašviukšķināt
sašviukš(ķ)inât, tr., stark (mit der Peltsche) knallen, klatschen: skubinādams zirgu... sašviukšināja pātagu Janš. Bandavā I, 19, pātagu sasviuksķinājis II, 200.
Avots: ME III, 760
Avots: ME III, 760
'sašviukšķināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: