sabuôzt, tr.,
sträuben, sträubig, borstig machen: sarus sabuozis, . . . viņš (= vepris) devās saimnieku baltajam virsū Seibolt.
viņu (= viļņu) platās, balti sabuoztās muguras Vēr. I, 1406. Refl.
-tiês,1) sich tüchtig borsten, sträuben, sträubig machen, sich widersetzen: . . . šāvis tuo, bet putns sabuožas; šāvis uotrreiz, putns sacēlis spalvas LP. VI, 624.
augšpus straumes ūdens sabuožas MWM. X, 637. Part.
sabuôziês, sträubig; erbost (vom Truthahn und Hund) W.Livl. n. U.:
(bites) nikni sabuozušās spalvas JR. IV, 96.
slimais nuoglaudīja mazās sabuozušuos matiņus A. v. J. 1900, S. 727;
2) fig.,
borstig, verdriesslich werden, sich ärgern : sievas ļuoti sabuozās ... un nuosprieda bezdelīgu nuogalināt JK. V, 1, 13. Gew. das Part.
sabuôziês, ärgerlich, verdriesslich, erbost: viņš ir sabuozies, er ist ungnädig, ärgerlich Mag. XIII,
2, 47. diez kas nu saimniecei, vai nu ar pašu saķilduojusēs?... sabuozusēs vien staigā Etn. I, 31.
jau nuo paša rīta . . , tāda sabuozusies Vēr. II, 1209.
ienāca Pietuka Krustiņš, - sabuozies un ar lielām paģirām Kaudz. M. 124.
Avots: ME III,
600,
601