sabudzīt
sabudzît, zusammenrütteln, drückend durchschütteln: aukle sabudzīja bē̦rnu C. - Refl. -tiês, sich zusammendrängen : sievas, kuras iepretim nama durvīm sabudzījušās vienā pūlī Vēr. II, 1412.
Avots: ME III, 598
Avots: ME III, 598
'sabudzīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: