saburtot
sabur̃tuôt, tr., zusammenbuchstabieren: viņš re̦dz skaitļus, bet nevar saburtuot JR. IV, 219. . . . apstājuos zem klints, lai izlasītu akmeņa uzrakstu. bet es nevarēju saburtuot Latv. rakstu zīmju pazīšana un ar vinu palīdzību vārdu saburtuošana Kaudz. Ve̦cpiebalga 69.
Avots: ME III, 599
Avots: ME III, 599