saglaũdît,
saglaũst, tr.,
zurechtstreichen, -glätten: saglaudīt matus od.
galvu, das Haar glattstreichen. matus saglaust ar ķemmi MWM. VIII, 613,
viņa atbildēja saglaudīdama izpūrušuos matus Jaun. mežk. 147. sa
glaust . . . matus, kas cenšas izraisīties nuo . . . lentītes Saul. III, 125.
saglaud (Var.:
sukā, ķemmē) savus kuplus matus! BW. 14132 var.
saglaudīju gludu galvu 13250, 40. es
galviņu saglaudīju 14085.
saglaust bizes Libek Pūķis 29.
saglaust ausis, die Ohren anschmiegen: ķēve . . . skrējusi ausis saglaudusi Upīte Medn. laiki.
kas zâlē vai vientuļā birztalā gulē̦dams saglauž ausis Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 136. Refl.
-tiês, sich glätten: kad uz labu, (sc.:
bārzda) saglaudās, kad uz ļaunu, izceļas BW. 20130 var.
Avots: ME II,
626