Paplašinātā meklēšana

sagraûzt: garuoziņu gan sagrauzu BW. 7092.

Avots: EH XVI, 409

sagraûzt, tr., zernagen; zerstoren (auch fig.): peles, ķirmji sagrauž kuoku. slimība, kas sagrauž tavus miesas spē̦kus Rainis. sagrauzt veselību Kundziņš Ve̦cais Stenders 56. jūs . . . dzē̦rāji dzīvi sagrauziet Seifert Chrest. III, 3, 112. ilgas, skumjas . . . mani sagrauztu J. R. V, 107. bē̦dām stipri sagrauzts (geschlagen) vīrs A. v. J. 1896, S. 400. šāds skats sagrauž pa˙visam un nuospiež . . . arī le̦pnākuo sirdi Alm. Meitene nuo sv. 12. drusku jautrāka nekâ ar sagrauztu sirdi atraiknei pienākas Blaum, nuoguris un sagrauzts es staigāju Purap. Urkis sacīja tâ kâ sagrauzts Puriņš Nauda 25. vinš aizgāja sagrauzts pruojām LP. VII, 472. viņš čukstēja sagrauztā balsī Vēr. II, 69. "cik pie mums garlaicīgi!" meitene sagrauztā balsī sacīja MWIVI. IX, 453.

Avots: ME II, 628

sagraûztĩba,* die Zerstörtheit, Zerknirschtheit B. Vēstn.

Avots: ME II, 628

nùodr̀iegât

1) "?": ve̦se̦lām dienām S. gluži sagrauzts nuodriegāja pa istabu XV, 491;

[2) "lē̦ni nuonīkt" Erlaa].

Avots: ME II, 777

skumĩba, skumjĩba, die Betrübnis, Traurigkeit U.: acis un krūtis sagrauztas skumjībā Vēr. II, 1221.

Avots: ME III, 904

veselĩba, die Gesundheit: Sprw. veselība labāka nekâ manta Br. sak. v. 1399. juo rūgta zâle, juo salda veselība 1490. veselība spīd kâ saulīte debesīs Br. 484. sirds veselība Br. P. 15. veselību maitāt Br. 110. veselību sagrauzt Kundziņš Vecais Stenders 56. duod, dieviņ, veselību! BW. 2009. kas kaitēja . . ., kad nuo dieva veselība 70. tev nav labas veselības 878. viņa veselība ir sašļukuse Aps. Pie pag. tiesas 18. tas cilvē̦ks paliek pie pirmās veselības Br. 108. uz veselību od. uz veselībām, aufs Wohl, zum Wohlsein: nu tad lai ar iet uz veselībām! A. v. J. 1900, S. 1129. jūsu veselība, eine Anrede (Ew. Wohlgeboren) U., Oberlauz n. St. lai tev cāļa veselība! sagt man manchmal anstatt des Dankes Etn. III, 46. tā jau gan laikam tava veselība, das hast wahrscheinlich du getan Kav.

Avots: ME IV, 543