sagurt
sagur̃t, ‡ Refl. -tiês, = sagur̃t: un kad gars grib s., stiprini man[i], žēlīgs dievs! Dünbs. Ēstere Ādams 13.
Avots: EH XVI, 411
Avots: EH XVI, 411
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sagurt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sagurt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
sagurt
sagur̃t, intr., matt, müde, schwach werden: tur tev sagurs ne˙vien kājas, bet visi kauli A. v. J. 1897, S. 531. izstaipīdams savus sagurušuos kāju stumpjus Jaun. mežk. 172. viņa vēl vairāk sagura A. XX, 648. sagurušais augums ebenda 618: es biju saguris, it kâ kad es būtu daudz pūlējies un paveicis Latv. cilvē̦ks jūtas vispārīgi saguris MWM. IX, 823.
Avots: ME II, 633
Avots: ME II, 633