rija (geschr. auch
rīja), in Kurl. n. U. meist der Plur.
rijas, die "Riege", die Korn-, Getreidedarre: riju (rijas, rijā) kult, in der Riege dreschen : pieci, seši riju kūla, viens pats dzirnas ritināja BW. 28766, 2.
kad celies rijas kult 26069, 8.
iesim, sieva, rijā kult! 26962, 1.
saimenieks rijā vētī pūŗus Nigr.
laiks ir sērt, jau rija kūp Rainis.
uz rijām iet Mag. XIII, 2, 44,
zur Riege gehen. puisis gribēja pakārties un nuogāja uz rijām JK. V, 1, 66.
- de̦be̦su rija, das Gefilde der Seligen: ja cilvē̦ks pasaulē dzīvuojuot labus darbus darīja, tad dievs viņu pēc nāves uzņēma mūžīgā gaismā "de̦be̦su rijā".... de̦be̦su riju... duomāja augstu, augstu zilajuos debešuos Infl. n. Etn. I, 26.
Nebst li. rija Tiž. 1, 97 und Liet. pas. II, 328 (woraus wohl wruss. рея) und schwed. riawohl aus dem Finnischen (vgl. estn. rihaund liv. rī), s. Thomsen Beröringer 276 und Kalima WuS. II, 183.Avots: ME III,
523