Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sakārt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sakārt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

sakārt

sakãrt, Refl. -tiês,

2) sich (dat,; mehrere Objekte) anhängen:
sasakāris visādus bleķus (gemeint sind Medaillen) pie krūtēm Dunika. žīds traukus sakāries Linden in Kurl. kad sakaŗas (= save̦lkas, uzģērbj) vairāk drānu, tad ir silts Frauenb.

Avots: EH XVI, 416


sakārt

sakãrt, tr., hängen, aufhängen, zusammenhängen (auf eine grōssere Anzahl von Objekten bezogen): drēbes sakāra tai virsū BW. III, 1, S. 28, kulītiņas sakāruši (Var.: pakāruši) uozuoliņa zariņuos BW. 2743. sakāra zuobe̦nus sausā kuokā 33601, 1. visu gaļu sakāru (Var.: pakāru) de̦guna galā 33415. ne̦sat... bē̦rza kārti istabā, lai sakaŗ sveši ļaudis savas... lupatiņas 16297. Refl. -tiês, (mit jem.) anbinden Spr.

Avots: ME II, 648


sakārta

sakārta,* die Schicht: le̦dus sastāv nuo parallēli prizmatiskām le̦dus sakārtām Konv.2 3791; die Anordnung.

Avots: ME II, 648




sakārtot

sakā`rtuôt, sakā`rtât,

1) sakārtāt, tr., zum zweitenmal pflügen, zwiebrachen:
vai jūs jau sakārtājāt zemi rudziem? Frauenb.;

2) tr., ordnen, zu rechtlegen, zurechtmachen:
tie iebruka leišu nesakārtuotuos pulkuos LP. VII, 472. lapas sakārtuotas rozetēs Konv.2 447. tev kruonis šķībi, - ļauj tuo sakārtuot! Rainis. sakārtā nu visu uz ceļu! Serben;

3) "jem. nach dem Sinn tun"
Spr. Refl. -tiês, sich ordnen, sich zurechtmachen.

Avots: ME II, 648

Šķirkļa skaidrojumā (18)

acaines

acaînes,

1) eine Art von Spangen
(sakts) Wirg;

2) die Brille:
viņš sakārtuo savas acaines;

3) Strümpfe mit eingestrickten, von der Grundfarbe abweichenden Pünktchen
Kursiten.

Avots: ME I, 6



izjamāt

izjamât, tr., austreten, verwühlen, zerstören Bilst. n. Etn. I, 137; [izjamât zemi, i. biezputru, i. ("sajauktu") sakārtuotas grāmatas Schujen, Serben, Ronneb. luopi izjamājuši (= izminuši) visu pļavu Nötk. cūka izjamājusi (= piebradājusi un izšķaidījusi ēdienu) sili Nötk. viņš izjamājis zupu (= izēdis visus biezumus un šķidrumu atstājis vai uotrādi) Nötk., Ringmundshof. - In Odensee bedeute es: durchschimpfen, izlamāt (?)].

Avots: ME I, 745


izņīdrēt

izņīdrêt, fadenscheinig werden: viņa sakārtuoja ve̦suo, izņīdrējušuo se̦gu A. XXI, 274. lakatiņš sadilis un izņīdrējis kâ zirnekļu audums D. 118, 47.

Avots: ME I, 777


klāvs

klâvs 2 : klāvs ir spīles ūdu āķu sakārtuošanai Perk.; klāvs NB.,

a) "kuoka rīks, ap kuo satin izņe̦mtās ūdas";

b) "120 me̦ncu makšķeres".

Avots: EH I, 613


kridžuļi

kridžuļi "dažādi nieki" Schibbenhof: eglītē sakārti visādi k. Schibbenhof. ze̦lta ķēde ar visādiem kridžuļiem (Berlocken?) Deglavs Rīga II, 1, 68.

Avots: EH I, 652


lēze

II lẽze,

1): auch C., Kegeln, Serbig., Trik., Zögenhof;

2) "zināms daudzums dziju, kas sakārtuotas krustiski aude̦klu šķērējuot un aužuot" Seyershof: aude̦kls bez lēzes nede̦r ebenda. kad uzvilkts aude̦kls stellēs, tad vajag diegus uz lēzes ("?") lumstiem samest AP.

Avots: EH I, 740


notumšēt

nùotùmšêt, intr., völlig dunkel werden: gar sienām sakārtas nuotumšējušas ģīmetnes Lapsk.

Avots: ME II, 878



rīzika

rĩzika Seyershof "virkne": gaŗā rīzikā sakārtas stāvēja krelles šķirstā.

Avots: EH II, 377


salāgot

salãguôt,

1): "sakārtuot" Seyershof: s. vāģus, lai var aizvest cūku;

2) "savē̦ruot, ievē̦ruot" AP.: kas nu visu var s˙! ‡ Refl. -tiês, sich zurechtmachen (?):
kamē̦r viņš salāguojās Līg. medn. 43.

Avots: EH XVI, 424


sapoģe

sapoģe, (III. p. prs.) Pilten n. FBR. XX, 57 "sakārtuo, saģērbj".

Avots: EH XVI, 438


sers

I se̦rs N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Ronneb., C., Lis., Bers., Salis, Bauske, Jürg., Ramkau, Marzen, Widdrisch, Wandsen, Behnen, Zögenhof, Grünh., Golg., Selsau, Kurs., Saikava, Adieenen, Heidenfeld, Ranzen, Gr.-Buschhof, Matkuln, Deg., N.-Schwanb., Laud., Altenwoga, Plur. se̦ri Nauksch., das zum Dörren zur Riege angeführte Korn U.: se̦ru vest U., das zu dörrende Korn zur Riege anführen. rijās seruot se̦ru pieve̦d vtrieši Etn. III, 72. uz se̦ra ve̦zuma stāvē̦dama un kūlīšus sakārtuodama Ārstn. kal. 25. nuo katras labības 5 se̦ra ve̦zmu salmus un pe̦lavas Etn. III, 137. rijas bija senāk . . . se̦ra un linu kaltē̦tuves BW. III, 1, 6, viņējie jau se̦rus izžāvējuši Nauksch. apgūlies apakš se̦ra - rijniekam blakus LP. VI, 61. ve̦lns visu se̦ru nuo ārdīm nuogāzis VII, 267. - se̦ra rūme, der Getreideraum unter der Oberlage der Hitzriege über den Darrbalken Bielenstein Holzb. 87. Zu sērt I.

Avots: ME III, 820


šļūcenes

šļūcenes, = šļūce 4 (?): steidzās sakārtuot ragavas (kuoku vešanai) ... kur bij kūlenis, kur - š.? Jauns. J. un v. 48.

Avots: EH II, 647


tarot

taruôt: tarat ("sakārtuot sajukušus") tīklus Salis.

Avots: EH II, 667


tept

tept (li. tèpti "schmieren", aksl. teti (prs. tepǫ) "schlagen"), -pju, -pu, tr., intr., schmieren, bestreichen Zbiór XVIII, 491, Dunika, N.-Bartau, Rutzau, Warkl., Wessen: puišelis tepa ar pirkstu pa galdu Rutzau. tept laivu ar darvu N.- Bartau. viņš tur tepa ratus un sakārtuoja zirga lietas Jauns. III, 219. te̦pti . . . tie (= skrituļi) nebija jau sen Janš. Mežv. ļ. I, 180. Nebst tapuči und (?) tapât II zu li. tapýti "fingere (aliquid) ex luto, nive" und tap(š)nóti "langsam mit der Handfläche schlagen"; vgl. Trautmann Wrtb. 319.

Avots: ME IV, 165


ursuls

ursuls eine Art metallenes Gerat zum Pfeifenreinigen N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618; = urķis: nav ursula, kuo sàrtu sakārtuot. krāsni rušina ar ursulu N.-Peb.

Avots: ME IV, 308


uztaisīt

uztaisît,

1): u. māju Saikava, Seyershof. u. kuģi Salis. u. tiltu, duris AP. u. kasti nuo kuokiem Ramkau. u. jaunu biškuociņu Orellen. u. metienu kulšanai Siuxt. u. ("sakārtuot") adīkli Seyershof;

2): uztaisījis (angeraucht)
pīpi Pas. XIV, 415; ‡

3) über etwas errichten (anbringen, hinstellen) AP., Siuxt: sile uztaisīta uz steķiem. Refl. -tiês,

1): nevar vien u. ("?") uz vagas Saikava. u. (sich der Arbeit entsprechend ankleiden)
uz linu raušanu Seyershof; ‡

4) sich von selbst aufbauen:
uztaisītuos pils nuo ze̦lta Pas. IX, 88.

Avots: EH II, 736