iesakņoties
ìesakņuôtiês, ìesaknuôtiês [?] U., sich einwurzeln: jauni uzskati iesakņuojas ar˙vienu dziļāki Vēr. II, 1020.
Avots: ME II, 61
Avots: ME II, 61
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sakņot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sakņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
izsakņot
izsakņuôt,
1) intr., sīpuoli izsakņuojuši, t. i. izauguši saknēs vien, bez augļa Bers., A. - Rahden n. A. XV, 83;
2) tr., aus -, entwurzeln, ausrotten
Spr.: tad es viņus izsakņuotu nuo savas zemes II Chron. 7, 20; Jos. 11, 21. [Glück schreibt dies Verbum mit n (vgl. li. iššaknóti), z. B. izsaknuot ļaudis Jes. 10, 7; tuo dzīvu izsaknuos Psalm 52, 7; iedē̦sti lai izsaknuoti kļūst Hiob 31, 8.]
Avots: ME I, 794
1) intr., sīpuoli izsakņuojuši, t. i. izauguši saknēs vien, bez augļa Bers., A. - Rahden n. A. XV, 83;
2) tr., aus -, entwurzeln, ausrotten
Spr.: tad es viņus izsakņuotu nuo savas zemes II Chron. 7, 20; Jos. 11, 21. [Glück schreibt dies Verbum mit n (vgl. li. iššaknóti), z. B. izsaknuot ļaudis Jes. 10, 7; tuo dzīvu izsaknuos Psalm 52, 7; iedē̦sti lai izsaknuoti kļūst Hiob 31, 8.]
Avots: ME I, 794
sakņot
sakņuôt U., saknuôt Manz. Lettus, St., Glück, sakņât Spr., auch refl. sakņuôtiês, saknuoties St., wurzeln, Wurzeln treiben: šis stāds... mūsu zemē nesakņuo Juris Brasa 32. saknuos Jē̦kabs Glück Jesaias 27, 6. tas (= mārrutks) visur mūsu dārzuos pats sakņuojas un aug Konv. 1 835. mana sirds stipri sakņuojas līdzšinējā dzimtenē A. v. J. 1900, S. 684.
Avots: ME II, 653
Avots: ME II, 653
sakņotēties
‡ sakņuõtêtiês "sapuogāties" Nogallen; "sapuosties apģē̦rba ziņā (ieskaituot sapuogāšanuos)" Gold.
Avots: EH XVI, 418
Avots: EH XVI, 418