Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sakapāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sakapāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

sakapāt

sakapât: s. zirgam ādu Dunika, (mit einer Peitsche) einem Pferd die Haut bis zum Bluten zerschlagen. ‡ Refl. -tiês, sich zerhauen, hauend sich stark verletzen: tu kâ muļķītis pa˙visam sakapāsies Pas. VIII, 301.

Avots: EH XVI, 415

sakapāt

sakapât, tr., zerhacken, zerschneiden, zerstücken, zernagen: sakapāju (Var.: sašķaidīju) tautu galdu deviņiem gabaliem BW. 13602. upuri būs sakapāt gabaluos II Mos. 1, 6. lai lasītāju sakapājuot gabalu gabaluos LP. VII, 525. circenis sakapā drānas Etn. II, 124. ja circeņus dedzina, tad tie zeķes sakapā ebenda. kuodes tuos sakapās kâ vilnu Jesaias 51, 8. - sakapāta gaļa, Hackfleisch.

Avots: ME II, 645

Šķirkļa skaidrojumā (6)

izkapāt

izkapât (li. iškapóti, [slav. iskopati]),

1) aushacken, aushauen:
kur ar arklu neizaru, ar pakavu izkapāju BW. 28210. ar savu pātadziņu suņam acis izkapāju 13961. ciema puiši nemācēja ne silītes izkapāt 7255;

2) ausröffeln:
mē̦slus Heniņ;

3) zerfressen (von Motten):
vadmalu, zeķes (gew. sakapāt). Refl. - tiês,

1) sich gehörig prügeln, sich zanken:
ta tad ar žīdiem izkapājāmies, kâ izkapājāmies Mag. XIII, 3, 52;

[2) sich abquälen
Wid.;

3) zur Genüge hacken].

Kļūdu labojums:
kâ izkapājāmies = ka izkapājāmies

Avots: ME I, 747, 748

kapāns

kapāns [Warkl.], kapāne (kapõnė " eine Kunsthacke; en Hackbrett "), das Hackmesser: kad sakapāsi kāpuostus, tad nuomazgā kapāni un kapanīcu Illuxt. es lieku kartupeļus nuo smiltīm nuomazgāt, ar visu mizu smalki sakapāt ar tādu kapanu, kâ visās mājās kāpuostu kapāšanai vaid G. II, 90. Zu kapāt.

Avots: ME II, 158

ļepēt

II ļepêt: čūkas ļepē sakapātas luknes Sonnaxt. lieliem kumuosiem ļ. mīkstu biezpienu Lis.

Avots: EH I, 771

nokaisīt

nùokaisît, tr., bestreuen: celiņš nuokaisīts sakapātām eglītēm Austr. [Refl. - tiês,

1) sich bestreuen:
bē̦rns nuokaisījies ar smiltīm Dond. ceļš nuokaisījās salmiem C.;

2) streuend
(intr.) hier und da herunterfallen: milti ne̦suot nuokaisījās Bauske;

3) zur Genüge streuen:
es šuodien nuokaisījuos mē̦slus Warkl.]

Avots: ME II, 793

pakaisa

pakaĩsa [Manz. Lettus], pākaĩss [Salisb.], Stari II, 210, gew. Pl. pakaĩsas, pakaĩši C., [Salis, Dond.], pakaisi, auch pakaĩsãmiẽ, die Streu: lai dars sauss, pakaisu netrūkst Apsk. [vajadzējis sakapāt skujas laidara pakaisiem Janš. Dzimtene ² 66.]

Avots: ME III, 37

sašaudīt

sašaũdît, tr., freqn., (mit einer Peitsche) stark schlagen Wid.; (mehrfach) zerschiessen, schiessend verwunden Wid.: tur guļ vīri... sašaudīti, sakapāti BW. 31933, 21. Refl. -tiês, sich (ptötzlich) unruhig hin und herbewegen: Līrums savādi sašaudījās un atvirzījās nuo viņas Veselis Saules kapsē̦ta 143.

Avots: ME III, 753