Paplašinātā meklēšana

sakaût,

1): kad vucinus sakaun (sapeŗ) ar rīksti, tad tie kādu laiku ir mierā Liepna. s. (zerschlagen)
pudeli Dunika. e̦suot viņu sakāvis (= sacirtis gabaluos) Pas. IX, 27; ‡

4) abqus"len
Strasden: kad kas kaiš, tas jau dikti var cilvē̦ku s.; ‡

5) (eine Flüssigkeit) stark durchschütteln
Seyershof: zâles labi jāsakauj un tad jādzeŗ. Refl. -tiês, ‡

3) für sich viel schlachten:
nu jau visi sakavās gaļas diezgan Frauenb.

Avots: EH XVI, 416

sakaût, tr.,

1) zerprügeln, zerschlagen
U.;

2) (in der Schlacht) schlagen
U.: sakaut ienaidnieku LP. IV, 67. Aleksandrs sakāva zviedrus Konv. 71;

3) schlachten (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sakauj luopus LP. I, 43, schlachtet viel Vieh. Refl. -tiês,

l) sich verprügeln; sich verzanken:
draugi sakavās Ahs, n, RKr. XVII, 49. pāris suņu pie kaula satiekas, grauž abi tik ilgi, līdz sakaujas Lapsa-Kūm. 252. divi mušas sakavās (vom Geschlechtsakt) BW. 35081 var.;

2) sich abquälen:
ar gŗūtiem darbiem sevi sakauties Ahs. n. RKr. XVII, 49.

Avots: ME II, 647

sakautrêtiês: suns ... ieņurdējās, bet tad sakautrējies ievilkās būdā Jauns. J. un v. 394.

Avots: EH XVI, 416

sakautrêtiês, sich heftig scheuen, schämen, sehr schüchtern werden: Alma sakautrējās R. Sk. II, 251. par tādu lielu gādību Kārlis bija tīri aizgrābts un sakautrējies De̦glavs Rīga II, 1, 232.

Avots: ME II, 647

kaûtrs, [kàutrs ² Warkl.], furchtsam, schüchtern, blöde Etn. IV, 49: viņš jau tāds kautrs ar˙vienu, svešu cilvē̦ku ierauguot sakautrējas A. XV, 285.

Avots: ME II, 180

pē̦sla, = pē̦rsla: lupatu lupatās sakaut, ka ne pē̦slas nepaliek. sniega pḕ̦sla ² Warkl.

Avots: ME III, 211

sabelzt, = sasist, zerschlagen: s. pieri gar stenderi Golg. Refl. -tiês,

1) "sasisties" MSil.;

2) "sakauties">sakauties" MSil.: zē̦ni sabelzās tâ, ka abi palika līki stāvuot Nigr.

Avots: ME III, 592

sablektêt, ‡

2) "sasist, sakaut" Golg. Refl. -tiês: (tabaka) ir gan tāda kâ valgāka, drīz (pīpes) galviņa sablektējas un sagulstas P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH II, 397

samal˜t, tr., vermahlen, zermahlen, zerreiben, gewaltsam zerstückeln U.: labību. lai tās (= dzirnaviņas) man(im) viegli te̦k rītuos māli samaļuot BW. 8007. smalki samaltas kaulu drupačiņas LP. VII, 147. "es tevi miltuos samalšu!"iebrēcās ve̦lns VI, 576. miruoņi... tuo samaluši miltuos VII, 70. gribējās sakaut, samalt visus šuos pintiķus Zeltmatis. Nach Mag. XIII, 3, 61 bedeute samalt auch - Kleider od. ein Bett zerknüllen od. zerwühlen: ta nu ir gultu samalis! der hat mal das Bettzeug zerwühlt! - Refl. -tiês, (für sich) zermahlen, vermahlen: vai tu jau samalies? hast du dein Quantum Korn schon vermahlen? U. melderis visu samalies Ahs. n. RKr. XVII, 50.

Avots: ME II, 680

sapauksnît: auch (mit àu ² ) Saikava: Mārtiņš Krišu sapauksnījis Blaum. No sald. pud., S. 81. ‡ Refl. -tiês "sakauties, saplēsties (von Kindern)" Kalz. n. Fil. mat. 29: bē̦rni sapàuksnījās ² .

Avots: EH XVI, 434

sapesties Gr. - Buschhof, = sakauties">sakauties, sich durchprügeln.

Avots: ME II, 698

saplêst, Refl. -tiês,

2): "sakauties" Orellen; ‡

3) = sapũlêtiês Frauenb.: kad pašam sava dzīve, tad dikti saplēšas.

Avots: EH XVI, 437

sašļaukât (mit aû ² ), = saburzît: s. drēbes Schwitten. Refl. -tiês,

1) in Bewegung geraten
(mit aũ ) Arrasch: ūdens upes grīvā stipri sašļaukājās Ze̦ltmatis Sark. lilijas 123;

2) "sakauties">sakauties, saplēsties" (mit aũ ) Roop, Lemsal;

3) "liegend sich zur Genüge rekeln"
(mit aû ) Vank.;

4) (unruhig) liegend sich die Kleider zerknittern (mit
aû ² ) Schwitten.

Avots: ME III, 757