saklabināt
saklabinât,
1): ciemiņš saklabināja (= pagrabināja ar klabatu) pie durīm Dunika, Rutzau.
Avots: EH II, 417
1): ciemiņš saklabināja (= pagrabināja ar klabatu) pie durīm Dunika, Rutzau.
Avots: EH II, 417
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'saklabināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'saklabināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
saklabināt
saklabinât, tr.,
1) stark klappern machen; zusammenschlagen, dass ein klappernder Laut entsteht:
gūžiņas saklabinājis, sisenītis ielīda V. Eglītis;
2) (auf dem Klopfbrett) klopfend, klappernd zusammenrufen:
ar klabiķi saklabina ēdiena laikā cilvē̦kus mājā Ahs. n. RKr. XVII, 49.
Avots: ME III, 648
1) stark klappern machen; zusammenschlagen, dass ein klappernder Laut entsteht:
gūžiņas saklabinājis, sisenītis ielīda V. Eglītis;
2) (auf dem Klopfbrett) klopfend, klappernd zusammenrufen:
ar klabiķi saklabina ēdiena laikā cilvē̦kus mājā Ahs. n. RKr. XVII, 49.
Avots: ME III, 648