sakupucēt
sakupucêt,
1) "?": sakupucējušu putru nevar ēst N. -Schwanb.;
2) mit Grenzhügeln
(kupuči) versehen: viņš jau sakupucējis savu zemi Roop u. a.
Avots: ME II, 659
1) "?": sakupucējušu putru nevar ēst N. -Schwanb.;
2) mit Grenzhügeln
(kupuči) versehen: viņš jau sakupucējis savu zemi Roop u. a.
Avots: ME II, 659