Paplašinātā meklēšana

‡ ē̦rsalka Kurmene "mutīga, nikna sieva".

Avots: EH I, 373

iẽsalkans, auch [ìesalˆgans Arrasch, Salis, iêsalge̦ns ² Ruj.], iesalgans U., süsslich.

Avots: ME II, 61

salka,* der Hunger; das Verlangen, der Appetit: ziemā cietis būs nuo sala, kâ nuo salkas MWM. VII, 242. salka pēc glāzes Sudr. E. MWM. v. J. 1898, S. 406.

Avots: ME II, 674

salkanĩba Wid., die Süsslichkeit (auch fig.): tas tik viss e̦suot tāda jūtelība, salkanība Apsk. v. J. 1903, S. 416. šī se̦klā pašpieticība dzīves salkanībā Vēr. I, 1229.

Avots: ME II, 674

salkanîgs, süsslich Wid.

Avots: ME II, 674

salkans C., süsssäuerlich U.; süsslich, etwas süss (auch fig.); sentimental: salkana maize W. -Livl. n. U. paduod sāli, - vēl drusku salkana A. XI, 480. salkanas jūtas Asp, ganu dzeja izvērtās ar˙vienu salkanāka Konv. ² 467. vis˙salkanākuo ziņģu krājumu MWM. VIII, 41. Zu salds.

Avots: ME II, 674

I salˆkans: mit al˜ ("?") Gr.-Roop n. FBR. XV, 145.

Avots: EH XVI, 426

‡ II salˆkans ² Frauenb. "ein wenig salzig" (?): kad sēnes ir vēl salkanas, tad tās ir gārdas.

Avots: EH XVI, 426

sàlkas Ermes, salˆki N. -Peb., Schauder: viņu pārņēma salkas. salki izgāja caur kauliem. Vgl. šalka(s); zu salˆt?

Avots: ME II, 674

àizbaĩdît, tr., verscheuchen: krītuoša lapa aizbaidīja bailīguo zaķi. dzīve būtu aizbaidījusi jūsmīguo salkanību Jans.

Avots: ME I, 18

alkans (li. álkanas "nüchtern, hungrig"),

1) hungrig, gierig:
tava dvaša ir kā alkana liesma Asp. saules starus vēl zeme alkani dzeŗ A. XXi, 512;

[2) dem der nötige Geschmack fehlt, fade,
Druva I, 392: man nepatīk tēju dzert ar vienu grauda cukura: nav salde̦na, bet tikai alkana. alus izdevies gluži alkans: nezinu, vai tur iesala vaina, jeb kas cits. alkana putra = p. bez pietiekuoša aizleja. In dieser Bedeutung ist alkans vielleicht durch salkans beeinflusst, da für das alte iz-alkt ein iz-s-alkt aufgekommen war.]

Avots: ME I, 67

alˆkt, alˆkstu, alˆku (li. álkti, hungern), dürsten, schmachten, verlangen, sich sehnen Saticken, N. - Bartau: daba alka pēc lietus A. XVI, 289. nabaga luopiņš salka un alka Jan. es zināju viņa alkstuošo kaislību Vēr. 1, 1214; mit dem Gen. saules alkt, sich nach der Sonne sehnen MWM. XI, 13. Mit abhäng. Inf.: ai, kā es alkdams alku vienu malku nuo laimes dzert Vēr. II, 328. [zu pr. alkīns "nüchtern", aksl. алъкати oder лакати "essen wollen, hungern", ahd. ilgi "Hunger" ; vgl. Trautmann Apr. Spr. 298, Lewy IF. XXXII, 160, Zupitza GG. 133 mit Literaturangaben]. Vgl. noch izsalkt.

Avots: ME I, 68

‡ atplìksnît ² Salkava, = atplaikšķîtiês: saule atplīksnīja, un viss dabā kļuva jauks.

Avots: EH I, 159

[iesalgans, s. iesalkans.]

Avots: ME II, 61

‡ ļeberîgs Garrosen, Zoden, süsslich (salkans), unschmackhaft (von Speisen).

Avots: EH I, 769

sâjans PS., Lis., sâjins Gr.-Buschhof, sāje̦ns, fade, nüchtern: dzejuoļi ... nav gļē̦vi sāje̦ni jeb salkani A. v. J. 1896, S. 785; sâje̦ns, etwas salzig Jürg.; sâjans, säuerlich-salzig Schwanb.

Avots: ME III, 801

salˆdenĩba, die Süsslichkeit: šī salkanība, šī saldenība ir tīrais riebeklis Alm.

Avots: ME II, 668

salgans L., U., = salkans">salkans, süss, süsslich, nicht gehörig gesalzen; sal˜gans Wandsen, salˆgans Wolmarshof, Ermes, Warkl., salgans ² Salis, Ruj., süsslich (von Kartoffeln, die dem Frost ausgesetzt gewesen sind).

Avots: ME II, 671

salˆkt Kl. (in der Zstz. mit iz-), Prl., PS., C., saikt ² lw., salkt U., Spr., Nigr., salkstu, salku, verlangen, schmachten; Hunger verspüren (mit dem gen. od. mit pêc komponiert): it kâ man ne varē̦tu salkt pusdienu kâ citiem visiem! Ezeriņš Leijerk. II, 85. viņa salka skaidras, patiesas dzīves Vēr. I, 668. sirds viņam salka draugu II, 395. saules stars, pēc kura es vienumē̦r salku Apsk. v. J. 1903, S. 584. nabaga luopiņš salka un alka CTR. I, 21. e̦sam salkuši (gehungert) līdz vakaram N. -Peb. -Subst. salkums, der Hunger B. Vēstn. n. U.: mīlestības salkums Vēr. I, 1347. Falsch abstrahiert aus iz-s-alkt (s. Zubatý BB. XVIII, 160); zu alˆkt.

Avots: ME II, 674

šàuļa ² Gr. - Buschhof, Salkava, Preili, = šaũja; wohI rein phonetisch (s. Le. Gr. 110) aus šauja entstanden.

Avots: ME IV, 7

strèbiêns,

2): auch AP.; padibeni lēja pie strēbiena Erlaa. mīlestība - salkans s. Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 17.

Avots: EH II, 586

svàlms ² = svalbs I: kad dzija labi tinas uz krijas, tad saka: "svalma" dzija Salkava. Wohl zu svalbs (und li. švelnùs "weich"?).

Avots: ME III, 1142

uzjuozêt, essen (perfektiv): kartupeļu pilna bļuoda: uzjuozē nu! Salkava.

Avots: ME IV, 337