Paplašinātā meklēšana

samaisît, Refl. -tiês, ‡

2) sich eine gewisse Zeit hindurch in einem Gewühl herumtreiben
Kand.: es visu dienu samaisījuos pa tirgu.

Avots: EH XVI, 428

samaisît, tr., zusammenrühren; vermischen: samaisīt ēdienu vienā putrā; samaisīt pienu ar ūdeni. Refl. -tiês, sich vermischen.

Avots: ME II, 679

izžadzinât, tr., einen Laut wie die Elster hervorbringen: nevarējuse vairāk izžadzināt kâ tikai samaisītu kuiļa un ērzeļa valuodu LP. V, 102. Refl. - tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss schwatzen, sich ausschwatzen: meitu mātes un mātes meitas izžadzinājās un galu galā apmierinājās Seibolt.

Avots: ME I, 832

I kuõpa (li. kúopa "ein Haufen, eine Menge"), auch kuops,

1) der Haufe:
sviests, maize un siers bija sakŗauti lielās kuopās Druva II, 297. viens sēž uz lielas malkas kuopas LP. VI, 472. vē̦lns ar zē̦nu sakŗāvuši lielu kuopu kuoku ar visām saknēm LP. VI, 402. zvaigžņu kuopa, das Sternbild Etn. I, 91; pe̦lnu kuopa, ein Aschenhaufen; smilšu kuopa,

a) ein Sandhaufen,

b) ein Grabhügel,
häufiger in dieser Bedeutung kapu kuopiņa LP. VII, 1062; kapeņu kuopiņas, die Grabhügel Jan. tev tuo būs sadedzināt, lai tā ir gruvešu kuopa V Mos. 13, 16. Oft von Getreidehaufen, Garben, namentl. in der Deminutivform: nuosēduos uz miežu kuopām MWM. II, 498. dievs duod sliņķa gājumā kuopu kuopas (kuopa) galiņā BW. 28146. meitas, pasteidzat atlikušās kuopiņas auzu sakŗaut tupešuos Grob. agrāki skaitījuši 14 gabaliņu (= kuopiņu) rudzu gubā, 15. kâ ce̦purīti virsū Etn. IV, 150. kuõpiņa, die ungebundene Garbe Ruj., Kokn., Wolm., [Ronneb.], Oppek., Sessw., Salisb. n. U. tē̦vs sāka siet rudzu kuopiņas kūļuos JR. mazs mans svainīt [i] s kâ pupu kuopiņa BW. 21449. [kuõpiņa Rutzau "rudzu guba"];

2) ein Bund, Bündel:
stiebrus sasien zināma re̦snuma kuopiņās A. XXI, 440;

3) die Menge:
izvilka tie lielu kuopu zivju Manz. lielas kuopas cilvē̦ku;

4) sehr beliebt ist der Lokativ kuõpâ, zuhauf, zusammen:
[kuopā tikt U., zusammenkommen, eins werden, sich versöhnen; kuopā ņemt, zusammennehmen (z. B. Heu).] vai jau visi kuopā? sind schon alle beisammen? brauksim kuopā, turēsimies kuopā. In der Volkssprache wird auch die Deminutivform so ge-braucht: nu mēs visas kuopiņā BWp. 269, 9. Zur Verstärkung des Lok. wird nicht selten der Gen. Plur. kuopu vorgesetzt: kuopu kuopā ņe̦muot, zusammengenommen Etn. IV, 138. Bei imperfektiven Verben entspricht kuopā dem Praefix

sa- der perfektiven Verba: dunduri ē̦d zirgu tīri kuopā, die Bremsen fressen schier das Pferd auf Kaul. neplēs drēbi kuopā. = nesaplēs drēbi. sākuši zarus vīt kuopā LP. VI, 242. me̦lns kungs cē̦rtuot laidara vārtus kuopā VII, 250. Oft tritt kuopā zu einem mit sa- zusammengesetzten Verb: mums jāsamētas kuopā, wir müssen uns verbinden; saņemt visus piecus prātus kuopā, alle fünt Sinne zusammennehmen. Dabei wird der Lok. kuopā oft durch viens verstärkt: lai luopus sagriežuot vienā kuopā LP. VI, 626. viss saplūdis vienā kuopā Vēr. I, 1388. salikt, samaisīt vienā kuopā A. XII, 315; MWM. X, 647;

5) in genitivischen Verbindungen kuopas, kuopa, kuopu (Gen. Pl.), sogar kuopus, gemeinsam, gemeinschaftlich, zu einer Gemeinschaft gehörig:
kuopa trauks, ein Gefäss, das mehrere zusammen benutzen Aps. Sprw.: kuõpa [Jürg.] cūka nebaŗuojas. kuopu zupa Kaudz. M.; kuopus darbs A. XII, 606. [Wenn mit uo aus ōŭ, zu serb. kù`pa od. kù`p "Haufen", le. kupt, kuprs u. a., s. Trautmann germ. Lautges. 23 und Wrtb. 138 und Būga LM. IV, 439.]

Avots: ME II, 344

pìeķelzît "samaisīt ēdienu netīru, piejaukt kuo klāt" Bers.

Avots: ME III, 263

sačakarêt,

1) sačokarêt Dond., tr., durchstochern ; zusammenschüren ; durchwühlen: kad ausis, zuobus sačakarē ar matadatu, tad sāk sāpēt Ahs. n. RKr. XVII, 49. sačakarē malku krāsnī, lai de̦g! ebenda. sačakarēt krāsni. viss sačakarē̦ts, samaisīts Naud.;

2) aufsuchen, zusammensuchen, ausfindig machen:
viņš miestiņā bija sačakarējis un nuopircis sev . . . skapi Seibolt.

Avots: ME III, 604

‡ sakoļ˜ļât Seyershof "pavirši samaisīt": s. kādu putru nuo miltiem.

Avots: EH XVI, 418

sakul˜t,

1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;

2): s. salmus ar zirgiem AP.;

3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,

2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.

Avots: EH XVI, 420

‡ samočkât Salis "samīcīt, samaisīt".

Avots: EH XVI, 432

‡ sapļuñkât Dunika "samaisīt, sajaukt": s. ūdeni, zâles.

Avots: EH XVI, 438

sapļunkâtiês "samaisīties (vom Wasser); sajukt (vom Verstand)" Dunika.

Avots: ME II, 705

‡ sašļam̃mât Nötk. "sajaukt, samaisīt": ē̦duot kumuosu s.

Avots: EH XVI, 454

I vira U. ("scheint in Livl. ungebräuchlich"), A.-Schwanb., Adleenen, Butzkowsky, Bers., C., Ellei, Erlaa, Gilsen, Golg., Grawendahl, Grenzhof, Grünw., Jürg., Kalnzeem, Kreuzb., Mahlup, Mesoten, Neuenb., Nötk., Ogershof, Peb., Popen, Prl., Saikava, Salis, Salwen, Sehren, Sessw., Smilt., Ukri, Vīt., Wessen, Wolgund, Gekochtes, Gebräu (meist von gekochtem Viehtrank od. verächtl. von schlechter, dünner Speise, Suppe gesagt); Fleischsuppe mit Kartoffeln und Grütze Lettihn : šis virums nav ne˙kāds lādzīgs virums, ir tik tāda vira Vīt. tāda vira vien iznākusi Bers. lai strebj paši savu viru! Sessw. lēču vira (Linsengericht) Vēr. I, 1233. gaļas vira (Bouillon) SDP. VIII, 65. (fig.) tad ir gan nu ietaisījis labu viru! sagt man, wenn jem. etwas Verkehrtes getan od. gesprochen hat Sessw. samaisīt vienā virā polītiku ar ētiku Latv. dziedāt tukšu vārdu viru A. v. J. 1897, S. 802. Zu virt.

Avots: ME IV, 602