pulksts,
-s, gew. der Pl.,
1) pul˜kstis Smilt.,
Klunkerhede L.;
Klunker, Knoten in Flachs, Hede oder Garn: dzijs samigāta vienā pulkstī, ka nevar vairs pavediena atšķetināt Fest.;
linu nuokulstas ir gatava pulksts Vīt.
peles linus sakapājušas mīkstus kâ pulksti Vīt.;
2) Wurzel- und Unkrautbüschel od. Erdklumpen, die beim Eggen auf dem Felde entstehen Druw. n. RKr. XVII, 74 (hier ein nom. pl.
pulkstes, gen.
pulkstu): kad tīrums ir bijis saaudzis ar zâli un kad tuo uzartu ecē, tad ecēšas save̦lk ve̦lę̄nu zâles un saknes piciņuos, kuŗus nuosauc par pulkstīm Etn. II, 97 (aus Druw.);
3) ein weiches Polster am Kummet U.:
seglinieks liek se̦dulkai cauršuvumā katra vietā mīkstu pulksti Fest.
Avots: ME III,
408