Paplašinātā meklēšana

samte: auch (mit am̂ ² ) NB.

Avots: EH XVI, 432

samte Rutzau n. Etn. II, 17, Kurische Nerung, Wid., sam̂tis ² Rutzau n. RKr. XVI, 147, der Schaum-, Schöpflöffel. Beruht wohl auf li. sâmtis dass. (: sémti "schöpfen").

Avots: ME II, 689

samtene,

1) sam̃tene Karls., tagetes Mag. IV, 2, 62; dižā samtene, tagetes erecta ebenda; mazā samtene, tagetes patula ebenda: zied duobēs samtenes Līguotnis 33. rūtenīte, samtenīte, abas zied dārziņā BW. 4629. rūtenīti, samtenīti, tās paliku pagalvī 6443;

2) samtene ² , ein essbarer Pilz
Sassm.

Avots: ME II, 689

‡ apvḕrpt, (den gesamten Vorrat) zusammenspinnen: a. visus linus oder a. linus visiem kaimiņiem.

Avots: EH I, 126

izkā`rnît,

1): izkārnījis visu ve̦zumu (hat den gesamten Inhalt der Fuhre durcheinandergeworfen, ausgewühlt)
Orellen;

2): reinigen
- auch Saikava: i. aku, linu mārku, atejas vietu Grünw. (namu) izkārnītu Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 46, 66); ‡

4) ausroden
Salis: tur bij kārnums izkārnīts. es div[as] pūrviet[as] izkārnīju plav[u].

Avots: EH I, 454, 455

kuõpìeņê̦mums ,* die Gesamteinnahme.

Avots: ME II, 345

kuõpìerìkuõjums ,* die Gesamteinrichtung MWM. X, 63.

Avots: ME II, 345

kuõpiespaids ,* der Gesamteindruck: iespaidi netuop savienuoti par vienu kuopiespaidu A. XII, 155.

Avots: ME II, 346

kuõpkrâjums ,* der Gesamtertrag, die ersparte Gesamtsumme, die gemeinsame Ersparnis.

Avots: ME II, 346

rũtene Bauske, die Studentenblume (tagetes patula L.) RKr. 111, 73, St,: rūtenīte, samtenīte, abas zied dārziņā BW. 4629, es gulēju dienasvidu savā ruožu dārziņā, ... rūtenīti, santenīti, tās paliku pagalvī 6443. samtenīte, rūtenīte jaunu meitu Jāņa zâles 32367, 1. Wohl zu rūta 1.

Avots: ME III, 574

samtainĩte, eine Blume: par ruozītes trīs simtiņi. lilljiņu div[i] simtiņi; par tuo mazuo samtainīti diezgan bija viena simta B W. 33622, 5. Vgl. samtene.

Avots: ME II, 689

‡ sàmtine ² Oknist, = samtene 1.

Avots: EH XVI, 432

santene, die Sammetbiume U., Spr.; anchusa officinalis L. Trik. n. RKr. III, 69; die Studentenblume (tagetes patula L.) RKr. II, 79: rūienīte, santenīte (Var.: samtenīte), abas zied dārziņā BW. 4629 var. guntenītes. santenītes jaunu meitu Jāņu zāles 32367, 1. - Vgl. samtene.

Avots: ME II, 694

sausmaņām,

1) sàusmaņām Ronneb., Smilt., Trik., sausmaņām U., Druw. n. RKr. XVII, 76, Salisb., saus˙maņām, sausmaņam U., sàusminām ² Golg., Gr. - Buschhof, Fest., sausminai Wessen, massenhaft U., sehr viel, sehr oft Druw. n. RKr. XVII, 76: tur vēžu sausmaņām Vēr. I, 776. kartupeļu piemizāts sausmaņām Ronneb., Smilt., Trik. pūra lādes sausmaņām piebāztas ar aude̦klu baķiem Alm. tam ir naudas sausminām Fest. tam ir utu galvā sausminām ebenda. bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem Salisb., die Schüssel ist so voll mit Kartoffeln, das man kein Wasser mehr sieht. puôds sausmaņām pilns, übervoll U, pilns saus˙manām Gr. - Sessau. ūdens bija piebē̦rts saus˙maņām (so, dass auf der Oberfläche kein Wasser mehr zu sehen war) A. v. J. 1902, S. 130. ē̦d gaļu sausmaņām (Fleisch ohne Brot, Kartoffeln usw.) Alksnis - Zundulis. sausmaņām kādu kult, mit gesamter Hand jemand prügeln U.; le̦di iet pa upi sausmaņām MWM. X, 243;

2) sàusmanu ² (Druw. n. RKr. XVII, 76), sausminām (Fest.) pūt, trūdēt..., verfaulen, ohne dabei flüssig zu werden (von Kartoffeln).
Vielleicht Ableitungen von einem n-Stamm *sausman-: *sausmin- "Trockenheit"; die Bed. "sehr viel" könnte sich in Verbindungen wie bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem; tur vēžu sausmaņām entwickelt haben.

Avots: ME III, 776

ulām, mit gesamter Hand Nerft n. U. (in Livl. unbekannt); "vienkuopus, nedaluot linu lauku baruos" (plūkt linus) Nerft.

Avots: ME IV, 297