samutēt
samutêt, intensiv abküssen: jaunavas steidzās samutēt viņam ruokas Jaunie mērn. laiki IV, 188. Refl. -tiês, auch samutuôtiês, einander küssen: birzē viņi samutējās MWM. VIII, 333. Ve̦calksniene samutuodamās apsveicinājas ar jaunavu Jaun. mežk. 130.
Avots: ME III, 691
Avots: ME III, 691