sapinkuļot
sapinkuļuôt,
2): "neizmīcīt (biezpienu)" Sermus (mit iñ); jaunce̦ptuo maizi gribēja sagriêzt riecienuos, bet sapiñkuļuoja vien (= mīkstums savēlās) N.-Peb. Refl. -tiês,
1): mati viņam sapinkuļuojās A. Upītis Gertr. 39; ‡
2) "savelties pinkuļuos" N.-Peb.: māli var s.
Avots: EH XVI, 435
2): "neizmīcīt (biezpienu)" Sermus (mit iñ); jaunce̦ptuo maizi gribēja sagriêzt riecienuos, bet sapiñkuļuoja vien (= mīkstums savēlās) N.-Peb. Refl. -tiês,
1): mati viņam sapinkuļuojās A. Upītis Gertr. 39; ‡
2) "savelties pinkuļuos" N.-Peb.: māli var s.
Avots: EH XVI, 435