saplaka
saplaka,
1) ein Kuhfladen
U.;
2) ein zerfallener Heuhaufen
U.;
3) eine jede Vertiefung
Serben n. U.
Avots: ME III, 701
1) ein Kuhfladen
U.;
2) ein zerfallener Heuhaufen
U.;
3) eine jede Vertiefung
Serben n. U.
Avots: ME III, 701
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'saplaka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'saplaka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
plakšķēt
plakšķêt (unter plakšêt),
1): rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami... saplaka Apsk. 1902, S. 18. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 170.
Avots: EH II, 282
1): rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami... saplaka Apsk. 1902, S. 18. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 170.
Avots: EH II, 282
plaukšēt
plaũkšêt,
1): auch (schallen) Orellen, (beim Fallen) Segew.; cūkas ēda, ka plaũkšēja vien Salis. iet, ka plaũkš vien Kl.-Roop. rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami un plaukšȩ̄dami saplaka Apsk. 1902, S. 18;
2): auch AP., (mit àu 2 ) Lös.; "nelietīgi runāt; scherzen; lügen"
Sermus.
Avots: EH II, 285
1): auch (schallen) Orellen, (beim Fallen) Segew.; cūkas ēda, ka plaũkšēja vien Salis. iet, ka plaũkš vien Kl.-Roop. rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami un plaukšȩ̄dami saplaka Apsk. 1902, S. 18;
2): auch AP., (mit àu 2 ) Lös.; "nelietīgi runāt; scherzen; lügen"
Sermus.
Avots: EH II, 285
saplakt
saplakt, intr.,
1) zusammenfallen, zerfallen
U.; abnehmen, niedriger werden: lai sapluok pampums kâ vilnas lēkša! Br. 414. sapluoc kâ ciņa cē̦rps! Br. 31. saplakt kâ pārdurts pūslis Krišs Laksts 26. Vītuols... saplaka zem kādas smagas nastas Vēr. I, 1037. pirms es zem smagā spaida nesapluoku Asp. sapluokat... kâ be̦ka nuo savas galvas smaguma A. XX, 931. vilnītis saplaka uz krasta smiltīm 809. ūdens saplacis ze̦ms, ze̦ms MWM. X, 245. sniegs saplacis, hat sich gesenkt, gesetzt U. - zaķis sapluok, der Hase duckt sich St. kaķis saplakst (= salīkst) Cibla. sieva saplakusi, das Weib ist niedergekommen Umgegend von Talsen. viņš saplacis miesās, er hat an Körpergewicht abgenommen, ist abgemagert;
2) den Mut verlieren
U.: ķēni0ņiene sapluok nuo bē̦dām LP. IV, 188. nabadzīgais, tik daudz re̦dzē̦dams, tīri sapluok ebenda S. 25. visi saplakuši, ieraudzīdami dimantu princesi 104. ķēniņa dē̦ls tīri saplacis, dzirdē̦dams tādu runu VI, 315. visi saplaka par tik lielu spēju 380. zemnieks par tādu bagātību tīri saplaka 461. viņš izskatās tik saplacis un nuospiests Vēr. II, 529. sirds sapluok, das Herz wird gerührt St.: sapluok Pētera un Līzes sirdis Purap. Kkt. 47. dūša nu pa˙visam sapluok LP. VI, 303. dvēsele... nevarīgās bailēs saplaka R. Sk. II, 111.
Avots: ME III, 701
1) zusammenfallen, zerfallen
U.; abnehmen, niedriger werden: lai sapluok pampums kâ vilnas lēkša! Br. 414. sapluoc kâ ciņa cē̦rps! Br. 31. saplakt kâ pārdurts pūslis Krišs Laksts 26. Vītuols... saplaka zem kādas smagas nastas Vēr. I, 1037. pirms es zem smagā spaida nesapluoku Asp. sapluokat... kâ be̦ka nuo savas galvas smaguma A. XX, 931. vilnītis saplaka uz krasta smiltīm 809. ūdens saplacis ze̦ms, ze̦ms MWM. X, 245. sniegs saplacis, hat sich gesenkt, gesetzt U. - zaķis sapluok, der Hase duckt sich St. kaķis saplakst (= salīkst) Cibla. sieva saplakusi, das Weib ist niedergekommen Umgegend von Talsen. viņš saplacis miesās, er hat an Körpergewicht abgenommen, ist abgemagert;
2) den Mut verlieren
U.: ķēni0ņiene sapluok nuo bē̦dām LP. IV, 188. nabadzīgais, tik daudz re̦dzē̦dams, tīri sapluok ebenda S. 25. visi saplakuši, ieraudzīdami dimantu princesi 104. ķēniņa dē̦ls tīri saplacis, dzirdē̦dams tādu runu VI, 315. visi saplaka par tik lielu spēju 380. zemnieks par tādu bagātību tīri saplaka 461. viņš izskatās tik saplacis un nuospiests Vēr. II, 529. sirds sapluok, das Herz wird gerührt St.: sapluok Pētera un Līzes sirdis Purap. Kkt. 47. dūša nu pa˙visam sapluok LP. VI, 303. dvēsele... nevarīgās bailēs saplaka R. Sk. II, 111.
Avots: ME III, 701