Paplašinātā meklēšana

sarûgt, 1): buļbas sarūga (= sapuva) nuo slapņuma Zvirgzdine. kad tu sa˙rūgtu ("?") laukā! Janš. Dzimtene II, 276. slinkumā sarūdzis (sehr faul geworden) Jürg.; ‡

3) = pìekvêpt Nidden. tādā ustubā smagi sarūgst drēbes Kaltenbr. sarūga ustaba nuo dūmu Zvirgzdine. visi sarūguši ar dūmiem Auleja.

Avots: EH XVI, 444

sarûgt, intr.,

1) vollständig in Gärung übergehen
U.: augļi ātri saskābst un sarūgst Konv. ² 752. vietvietām gulēja sarūguse brūni-zaļgana virca A. XX, 48. sarūdzis piens, geronnene Milch U.;

2) fig., in üble Stimmung geraten
U.; Part. sarūdzis, ärgerlich, sauertöpfisch U.: kas tevim ir? tāds kâ sarūdzis! Saul. III, 139. viņš izskatījās brīnum sarūdzis Apsk. v. J. 1903, S. 694. sarūdzis nelabi pavadītās nakts dēļ Blaum. tu tur guli tik sarūguse un sadusmuota Latv.

Avots: ME III, 724

sarūgtêt: auch Tdz. 57099.

Avots: EH XVI, 444

sarūgtêt, intr., bitter werden: biezpiens aiz ve̦cuma ir sarūgtējis Stelp., Lub.

Avots: ME III, 724

sarûgtinât, saŗūg tinât A. XI, 748, tr., betrüben, verbittern Wid., vergällen V.: viņi lūkuo tuos saniknuot un sarūgtināt A. XX, 628. dzīve nav viņu sarūgtinājusi CTR. I, 4. pesimisms sarūgtina dzīvi un izgaisina dzīves laimi Pūrs I, 26. sarūgtina ve̦cuma dienas A. XI, 107. ar sarūgtinātu sirdi Latvju Tauta XI, 1, 30. tas var... sarūgtināt tev manu piemiņu Vēr. II, 291. viņš grib tuos sarūgtināt pret visu apkārtni A. XX, 627.

Avots: ME III, 724

saŗūgtinât, s. sarūgtinât.

Avots: ME III, 726

‡ sarūgtuôtiês M. 370, übermässig bitter werden.

Avots: EH XVI, 444

saburbt,

1) = saburbêt: ve̦cais tuoveris pa˙visam sabur̂bis ² Nigr., MSil., Gr.-Essern;

2) "sarūgt, sasmakt 2": ūdens saburbis Warkl.

Avots: ME III, 599

‡ sagrīnis (part. praet. act.), verärgert (?): bija pārāk sarūgtināts, sagrīnis, nuovārdzis Austriņš Raksti V, 452. atnākusi šuomāte, tāda sagrīnusi, sakritusies. gŗūti vien e̦suot ... VII, 366.

Avots: EH XVI, 410

saniknuôt, tr., erztirnen Wid.: saniknuots vērsis A. XXI, 420. acis zve̦ruoja kâ saniknuotam zvē̦ram XVI, 360. saniknuotais ķe̦painis (der erzürnte Bär) devies taisni uz nelaimīgajiem Etn. III, 142. viņi lūkuo tuos saniknuot un sarūgtināt A. XX, 628. Refl. -tiês, zornig werden: cālis aplam saniknuojies LP. VI, 50.

Avots: ME II, 693