pasar̂dzĩba, der Schutz, die Obhut.pasar̂gât, tr., behüten, beschützen:suns man sē̦tu pasargāja BW. 31159, 7. dievs, pāsargi mūsu meitas! 6699. Refl. -tiês,sich in acht nehmen, auf der Hut sein:pieteicis, lai tik nuo sābīšanās pasarguoties LP. I, 178.
3)widmen: kad bites spietuo, tad, jaunā kuokā liekuot, tās nuovēlē Ūsiņa apsardzībai LP. VII, 368;
4)bestimmen, vermachen: tas bijis... dieva nuovē̦lē̦ts LP. VII, 870. šuo naudu varuot tikai tie dabūt, kam viņa e̦suot nuovē̦lē̦ta Etn. I, 115. māte mani auklē̦dama vāciešam nuovēlēja BW. 10226. Refl. -tiês,sich gönnen:pat ne nabagiem viņš nenuovēlējies dāvaniņu pasniegt LP. V, 228.